Mora

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mora ir fonoloģiska vienība, kas bieži ir mazāka par zilbi,[1] ko var izmantot tā saucamā "zilbes garuma" (vācu: Silbenlänge) jeb "zilbes svara" (angļu: syllable weight) noteikšanai.

Baltu valodniecībā zilbes garums parasti tiek apskatīts tikai zilbes intonācijas sakarā, taču tam var būt nozīme arī nosakot primāro uzsvaru lietuviešu valodā un, it īpaši nosakot palīguzsvaru un līdzskaņu pagarināšanos latviešu valodā.[2]

Fokusēšanās uz zilbes intonāciju kā garas zilbes indikatoru, kā norāda Anna Daugaviete, ir uzskatāma faktā, ka baltu valodniecībā ar troksneņiem slēgtas zilbes netiek uzskatītas par garām jeb bimoraiskām, jo tās nevar nest intonāciju. Šāda pozīcija ir problemātiska latviešu valodas līdzskaņu geminācijas sakarā, jo šajā sakarā latviešu valoda pret tām attiecas kā pret garām, piemēram, vārdos lāpa un la[pp]a ir vienāds moru skaits (tos varētu analizēt kā lā-pa un lap-pa), taču tradicionāli tikai zilbe tiktu uzskatīta par garu.[3] Lietuviešu valodā savukārt geminācijas nav un tas, iespējams, ietekmējis ar troksneņiem slēgtu zilbju klasificēšanu kā īsas. Tādējādi viedokļi par to, kas skaitās gara jeb bimoraiska zilbe latviešu valodā un, kas ne, var būt pretrunīgi.

Zilbes garums jeb svars[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilbes pēc to struktūras parasti iedala sekojoši ("L" – līdzskanis, "P" – patskanis, "S" – skanenis, potenciāls zilbes sākuma līdzskanis dots iekavās, jo tam nav iespaida uz moru skaitu): (L)P – viegla zilbe (1 mora); (L)PP, (L)PS, (L)PL – smaga zilbe (2 moras); (L)PPL, (L)PLL – supersmaga zilbe.

Piemēri un īpaši gadījumi:

  • Zilbes sākumam (pirmajam līdzskanim zilbē) parasti netiek piešķirta moras vērtība,
  • zilbes kodols (t.i., tās patskanis),[4] ja tas ir īss, atbilst vienai morai, t.i., monomoraisks un veido vieglu zilbi,
  • ja tas ir garš vai diftongs, atbilst divām morām, t.i., bimoraisks un veido smagu zilbi.
  • Diftongisku savienojumu var veidot arī patskanis + skanenis, piemēram, vārdā [manta] patskanis [a] un (skanīgais) nazālais līdzskanis [n] veido diftongisku savienojumu, kas atbilst divām morām un veido smagu zilbi.
  • zilbisks skanenis arī var veidot zilbes kodolu, piemēram, vārdā [kakl̩s], [l̩] veido zilbes kodolu,[4] tas atbilst vienai morai un kopā ar zilbes beigām [s] veido bimoraisku, smagu zilbi.[nepieciešama atsauce]
  • Zilbes beigas (t.i., nezilbiski līdzskaņi, kas seko pēc zilbes kodola)[5] vairumā valodu (vismaz uzsvērtā pozīcijā) atbilst vienai morai, tādējādi ar īsu (zilbes kodola) patskani tie veidotu divas moras un smagu zilbi.[nepieciešama atsauce] Zilbes, kurām ir zilbes beigas sauc arī par slēgtām zilbēm.
  • Stiepti diftongi (gari patskaņi, diftongi kā arī īsa patskaņa un plūdeņa vai nazāla līdzskaņa kombinācijas, kas tiek izrunātas ar stieptu intonāciju) pēc Endzelīna domām sastāda 3 moras,[6] tādējādi šīs zilbes ir trimoraiskas jeb supersmagas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze – mora. "Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras — smago zilbi. Mora ir svarīgs ritmisks elements japāņu valodā un antīkajā grieķu valodā. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007"
  2. Anna Daugavet. "Syllable length in Latvian and Lithuanian: searching for the criteria". Baltic Linguistics: 87. ISSN 1503-4621. "Although the traditional account of syllable length of the Baltic languages confines itself to its connection with syllable tones, other phenomena are also found to be length sensitive. In Lithuanian, syllable length can influence the position of primary stress, while in Latvian it is one of the factors in secondary stress assignment. Several cases of vowel and consonant lengthening, shortening, and deletion can be explained on the assumption that these processes serve the purpose of fitting into a particular unit of quantity."
  3. Daugavet, Anna. Геминация согласных в латышском языке: следы прибалтийско-финского влияния. 303.–304.. lpp. "Как известно, в балтийских языках слоги, содержащие сочетание краткого гласного с шумным согласным (как звонким, так и глухим), не считаются долгими, поскольку на них отсутствуют слоговые интонации. (..) Можно сделать вывод, что цель геминации – сделать краткий ударный слог долгим, дополнив имеющийся в нем краткий гласный конечным согласным."
  4. 4,0 4,1 Akadēmiskā terminu datubāze – zilbes kodols. "Zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām. Latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis (piemēram, mā-ja) vai divskanis (piemēram, ie-la), retāk — diftongisks savienojums (piemēram, mans). Fonētiskajā analīzē latviešu valodniecībā tiek pieļauts zilbes kodols, ko veido skanenis, piemēram, kakls [kkls], bebrs [bebrs]. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007"
  5. Akadēmiskā terminu datubāze – zilbes beigas. "Zilbes daļa aiz zilbes kodola. Latviešu valodā, piemēram, vārdā krist zilbes beigas (B) ir -st. Zilbes beigas veido pēckodola nezilbiskie līdzskaņi. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007"
  6. Oleg Poljakov (1997). "Über Herkunft und Entwicklung der Silbenakzente im Lettischen". Baltistica: 64.