Morotai

Morotai
	Pulau Morotai
	Morotai liedags
	Morotai
Ģeogrāfija
Koordinātas	2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°EKoordinātas: 2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°E
Arhipelāgs	Moluku salas
Platība	2266,4 km²
Garums	80 km
Platums	42 km
Augstākais kalns	Sabatai; 1250 m
Administrācija
	Indonēzija
Province	Ziemeļmoluku
Lielākā pilsēta	Daruba
Demogrāfija
Iedzīvotāji	74 436 (2020)
Blīvums	31,85/km²
	Morotai Vikikrātuvē

Morotai (indonēziešu: Pulau Morotai) ir sala Indonēzijā, Moluku salu arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Ziemeļmoluku provincē, kopā ar piekrastes saliņām veido Morotai apriņķi. Lielākā pilsēta ir apriņķa centrs Daruba salas dienvidu krastā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Indonēzijas austrumdaļā uz ziemeļiem no Halmaheras. Dienvidos Morotai šaurums to atdala no Halmaheras, bet pārējo krastu apskalo Klusais okeāns. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir Rao (60 km²). Krasti mēreni izroboti, vietām koraļļu rifi. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains ar nelielām piekrastes zemienēm; augstākā virsotne ir Sabatai kalns (1250 m vjl) salas dienviddaļā.

Salā valda tropiskais klimats. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski sala piederējusi Ternates sultanātam. 16. gadsimtā salā ieradās portugāļu misionāri, kas izplatīja katoļticību. Tas izsauca sultāna neapmierinātību un salas iedzīvotāji vairākkārt tika pārvietoti uz Halmaheru un Ternati.

Otrā pasaules kara laikā Morotai bija nozīmīgs Japānas karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi. 1944. gada septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi Filipīnu atbrīvošanai. Pēdējais japāņu karavīrs Nakamura Teruo padevās indonēziešu armijai tikai 1974. gadā.^[1]