Nags
(Pāradresēts no Nagi)
Nags (latīņu: Unguis) ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti. Cilvēkam nagi ir caurspīdīgi un plāni. Nagu galvenā funkcija ir aizsargāt pirkstu jutīgos galus no traumām vai kairinājuma. Nagos nav ne asinsvadu, ne nervu. Nagam izšķir trīs daļas: brīvo malu, ķermeni un sakni.[1]
Nagi ir regulāri jākopj, jo pretējā gadījumā tie slikti veic savu pirkstu aizsargāšanas funkciju. Tie nepārtraukti aug, tādēļ ik pa laikam jāapgriež ar nagu šķērītēm vai knaiblēm. Rokas nagu kopšanu svešvārdā dēvē par manikīru, bet kāju nagu — par pedikīru.
Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
 | Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|