Latīņu valoda

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latīņu valoda (lingua latina) ir valoda, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Itālijas Lacio reģiona daļā ap Romu). Augot Romas Republikai un vēlāk Romas impērijai, tā kļuva par tās oficiālo valodu [nepieciešama atsauce].

Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota visai zinātnei un starptautiskajai saziņai Rietumeiropā līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija, un kā Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu.

[izmainīt šo sadaļu] Latīņu valodas attīstības etapi

Latiņu valodas attīstības vēsturi tiek iedalīta:

  • Arhaiskā latīņu valoda;
  • Klasiskā latīņu valoda;
  • Pēcklasiskā latīņu valoda;
  • Vēla latīņu valoda.
Citās valodās