Latīņu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latīņu valoda
Lingua Latina 
Izruna: IPA: [laˈtiːna]
Valodu lieto: Romas Republika, Romas impērija, lielākā daļa Eiropas valstu (līdz 18. gs.), Romas katoļu baznīca
Runātāju skaits: nav zināms
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāļu
  Latīņu-falisku[1]
   Latīņu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Valsts karogs: Vatikāns Vatikāns
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: la
ISO 639-2: lat
ISO 639-3: lat 
Romas impērija ziedu laikos, kas vienlaicīgi bija arī latīņu valodās maksimālais izplatības areāls, kurā to lietoja.

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā). Paplašinoties Romas Republikai un vēlāk Romas impērijai, tā izplatījās ārpus Laciumas provinces. Latīņu valoda bija Senās Romas oficiālā valoda, [2] kaut arī plaši tika lietota arī grieķu valoda, īpaši impērijas austrumu daļā. Mūsdienās tā ir Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu.

Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota zinātnei un starptautiskajai saziņai lielākajā daļā Eiropas valstu līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija.

Latīņu valodas attīstības etapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latīņu valodas attīstības vēsture tiek iedalīta:

  • Arhaiskā latīņu valoda;
  • Klasiskā latīņu valoda;
  • Pēcklasiskā latīņu valoda;
  • Vēlā latīņu valoda.

Lietošana viduslaiku Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas krusta kariem 13. gadsimtā izveidotajā Livonijas konfederācijā latīņu valoda kalpoja kā valsts valoda, kurā tika rakstīti oficiālie dokumenti un likumdošanas akti. Līdztekus tai kā starptautu sazināšanās valoda (lingua franca) arvien lielāku nozīmi ieguva vācu valoda un tās lejasvācu dialekts, bet zemnieku vidē kā sazināšanās valoda Livonijā dzīvojošo maztautu starpā līdz 16. gadsimtam izveidojās latviešu valoda un igauņu valoda.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iespejams nepareizi transliterēts. Angliski šo valodu grupu sauc par Latino-Faliscan languages
  2. (angliski) What was the national language of Ancient Rome?. WikiAnswers. Atjaunināts: 2010-08-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]