Parastā daiļspāre

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastā daiļspāre
Ischnura elegans (Van der Linden, 1820)
Parastā daiļspāre
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Spāres (Odonata)
Apakškārta Vienādspārnu spāres (Zygoptera)
Dzimta Krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae)
Apakšdzimta Daiļspāru apakšdzimta (Ischnurinae)
Ģints Daiļspāres (Ischnura)
Suga Parastā daiļspāre (I. elegans)

Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).

Parastā daiļspāre ir plaši izplatīta un parasta Eiropā mītoša spāre, kas ir sastopama arī Latvijā. Lido no maija līdz septembrim. Biežāk sastopama pie stāvošu ūdeņu ūdenstilpēm, kā ezeri un dīķi, un retāk pie tekošiem ūdeņiem. Parastā daiļspāre ir pat toleranta pret vājiem sālsūdeņiem.[1]

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš ir melns ar zilu
Parastās daiļspāres mātītei var būt dažādas ķermeņa krāsas - sārta, violeta vai zaļgana

Parastā daiļspāre ir tieva, smalka spāre, kuras ķermeņa garums ir apmēram 27-35 mm, spārnu izplētums apmēram 35 mm.[2] To lielās fasetacis ir novietotas tālu viena no otras, ar plašu atstarpi. Acis ir zilas ar melnu vai zilas ar zaļu. Abiem dzimumiem tās ir tumšas ar nelielu, apaļu krāsainu laukumiņu acs aizmugurē.[2] Vēdera augšpuse pamatā ir melna un atkarībā no dzimuma ar ziliem vai violetiem krāsu akcentiem, bet apakšpuse ir gaiša. Astesgalā tai ir raksturīgs zils vai zilizaļš gredzens.[3] Atpūšoties parastās daiļspāres tāpat kā citas vienādspārnu spāres spārnus tur sakļautus virs ķermeņa un paralēli tam.

Tēviņš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastās daiļspāres tēviņa galva un ķermenis ir zils ar melnu, un tas ārēji atgādina dienvidu daiļspāres (Ischnura pumilio) tēviņu. Tomēr salīdzinoši parastā daiļspāre ir lielāka, un zils ir tikai astotais ķermeņa segments. Toties dienvidu daiļspārei zils ir gan astotais, gan devītais segments.[1] Katrs segments no augšas izskatās gandrīz melns, tikai pašā segmentu savienojuma vietā ir šaura, pelēka josliņa.

Mātīte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauna, tikko izšķīlusies mātīte var būt vairākās krāsās - tās ķermeņa krāsainā daļa var būt violeta, sārta vai gaiši zaļa.[1] Spārei nobriestot, krāsas kļūst arvien tumšākas, līdz beidzot mātīte kļūst brūngan zaļa vai zila.[4]

Dzīves veids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārošanās ritenis

Pieaugusi spāre ir plēsīga un medī lidojumā nelielus kukaiņus, kurus noķer gaisā vai nolasa no augu lapām. Kāpurs apmēram gadu, retos gadījumos divus[5] dzīvo zem ūdens un barojas, medījot ūdens kukaiņus vai citus kāpurus.

Spāres ātri nobriest un aktīvi pārojas. Pārošanās ir samērā garš process, kas aizņem 3-6 stundas. Olas parastā daiļspāre dēj augu šunās. Turklāt mātīte to dara viena pati. Dēšana parasti notiek pēcpusdienā, kad tēviņu aktivitāte ir mazinajusies.[5] Pieaugušas spāres mūžs ir dažas dienas.[6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Parastā daiļspāre