Patiesi ticīgā sindroms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

"Patiesi ticīgā sindroms" (angļu: the true-believer syndrome) ir termins, ko ieviesa M. Lemers Kīns (M. Lamar Keene), lai aprakstītu iracionālu ticību pārdabiskajam. M. Lemers Kīns ir izbijis gaišreģis, kurš atzina, ka krāpies. Šis sindroms ir pašapmāna forma, pēc kuras ticīgais turpina ticēt pat pēc tam, kad viņam piedāvāti neapgāžami pierādījumi, ka fenomenam ir dabiski cēloņi. Šo terminu pārsvarā izmanto skeptiķi, runājot par dažādu pārdabisku parādību (karošu liekšana ar gara spēku, brīnumaina dziedināšana utt.) eksistenci un ticību tām; šo terminu neizmanto zinātniskajā literatūrā, un tas nav saistīts ar psihopatoloģiju.

Patiesi ticīgā sindroma piemērs ir gadījums ar "Karlosu" Austrālijā (burvju mākslinieks Hosē Alvaress izlikās, ka viņā iemājojis 2000 gadu vecs gars, un šo informāciju nekritiski tālāk pauda masu mediji, lai arī tā bija nepatiesa un vienkārši pārbaudāma; daudzi "Karlosam" turpināja ticēt arī tad, kad viņš atzina, ka krāpies - viņa mērķis bija parādīt, cik cilvēkus viegli apmānīt).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]