Patukseti
Patukseti ir izmirusi Ziemeļamerikas indiāņu grupa, kas ietilpa vampanoagu konfederācijā. Patukseti apdzīvoja tag. Masačūsetsas štata austrumu piekrasti, un viņu ciems atradās vietā, kur 17. gs. izveidojās Plimutas apmetne.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Bojāeja [izmainīt šo sadaļu]
Starp 1614. - 1620. g. vampanoagu un masačūsetsu ciltis smagi skāra eiropiešu ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem trūka imunitātes. Daži ciemati izmira pilnībā. Kad 1620. g. ieradās svētceļnieki, baku epidēmijas bija iznīcinājušas arī visus patuksetus.
Pēdējais patuksets [izmainīt šo sadaļu]
1614. g. angļu vergu tirgotāji sagūstīja vairākus vampanoagus un pārdeva tos Spānijā. Viens no gūstekņiem bija Tiskuantums jeb Skvanto. Viņu pārdeva spāņu mūkiem, kuri mēğināja Skvanto "civilizēt". Skvanto izdevās nokļūt Anglijā, iemācīties angļu valodu un nokļūt uz kuğa kas gatavojās braucienam uz Ņūfaundlendu. No turienes viņš devās mājup kur atklāja, ka visa cilts ir izmirusi.
Kā pēdējais patuksets Skvanto nomira 1622. g. novembrī.
Svētceļnieki [izmainīt šo sadaļu]
Pirms nāves Skvanto palīdzēja angļu svētceļniekiem izveidot Plimutas koloniju. Lai vai kādu motīvu vadīts, viņš ar lielu pacietību un laipību apmācīja angļus visam kas bija nepieciešams, lai tie izdzīvotu svešajos apstākļos. Pateicoties angļu valodas zināšanām, Skvanto bija starpnieks starp vampanoagu Augstāko sačemu Ousamekuinu un plimutiešiem, veicinot draudzīgu attiecību izveidošanos divu tik ļoti dažādu kultūru starpā.
Pateicības diena [izmainīt šo sadaļu]
1621. g. vampanoagi un svētceļnieku vietā, kur vēl nesen atradās patuksetu ciems, svinēja kopīgus ražas novākšanas svētkus, kas ir pazīstami kā pirmā Pateicības diena. Tā kļuva par draudzības un sadarbības simbolu indiāņu un eiropiešu starpā. Gan kā pēdējais patuksets, gan kā starpnieks Skvanto daudz paveica, lai šie svētki būtu iespējami.
