Peteri Orpo

Vikipēdijas lapa
Peteri Orpo
Petteri Orpo
Orpo 2023. gadā
Orpo 2023. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1969. gada 3. novembrī (54 gadi)
Keilie, Karogs: Somija Somija
Pilsonība Karogs: Somija Somija
Bērni 2
Valsts un politiskie amati
Amata sākums 2023. gada 20. jūnijs
Eduskuntas priekšsēdētājs
Amatā 2023. gada 12. aprīlis — 2023. gada 20. jūnijs
Premjerministra vietnieks
Amatā 2017. gada 28. jūnijs — 2019. gada 6. jūnijs
Juhas Sipiles valdība
Finanšu ministrs
Amatā 2016. gada 22. jūnijs — 2019. gada 6. jūnijs
Juhas Sipiles valdība
Amata sākums 2016. gada 11. jūnijs
Iekšlietu ministrs
Amatā 2015. gada 29. maijs — 2016. gada 22. jūnijs
Juhas Sipiles valdība
Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs
Amatā 2014. gada 24. jūnijs — 2015. gada 29. maijs
Aleksandera Stuba valdība

Anti Peteri Orpo (Antti Petteri Orpo; dzimis 1969. gada 3. novembrī) ir Somijas politiķis. Kopš 2023. gada 20. jūnija viņš ir Somijas premjerministrs. Kopš 2016. gada viņš ir Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs. Orpo ir bijis Somijas parlamenta Eduskuntas priekšsēdētējs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs.

Dzīves sākumposms un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peteri Orpo piedzima 1969. gada 3. novembrī Keilie pašvaldībā. Viņa tēvs bija politiķis, Nacionālās koalīcijas partijas biedrs.

Orpo 1989. gadā pabeidza Sekiles vidusskolu. Studijas Turku Universitātē viņš uzsāka 1990. gadā, un 2002. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs. Viņš specializējās ekonomikā un rakstīja diplomdarbu par tēmu "Pašvaldību pakalpojumu sniegšanas pamati un to reorganizācija".

Studiju laikā Peteri Orpo bija Turku Universitātes Studentu savienības (TYY) ģenerālsekretārs (1994—1996) un Somijas Studentu savienības (SYL) ģenerālsekretārs (1997—1998).

Politiskās karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1998. līdz 2001. gadam Orpo strādāja par Nacionālās koalīcijas partijas Īstā Somijas nodaļas izpilddirektoru. No 2002. līdz 2003. gadam viņš bija iekšlietu ministra Ville Itele īpašais palīgs. No 2005. līdz 2007. gadam viņš strādāja Turku Pieaugušo izglītības centrā par biznesa pakalpojumu direktoru.

Parlamenta deputāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Peteri Orpo ievēlēja Eduskuntā (parlamentā), saņemot 6069 balsis. Vēlēšanu laikā viņš bija Koalīcijas partijas parlamentārās grupas trešais priekšsēdētāja vietnieks. Viņš bija pirmais jaunievēlētais parlamenta deputāts vēsturē, kurš vadīja Koalīcijas partijas parlamentāro grupu.

2011. gada Eduskuntas vēlēšanās Orpo tika ievēlēts uz otro termiņu, saņemot 11 018 balsu. 2011. gada jūnijā viņš bija Koalīcijas partijas parlamentārās grupas otrais priekšsēdētāja vietnieks, līdz 2012. gada novembrī tika ievēlēts par grupas priekšsēdētāju, nomainot Janu Vapāvuori, kurš kļuva par ekonomikas ministru.

2014. gada 24. jūnijā jaunajā Aleksandera Stuba valdībā Orpo kļuva par lauksaimniecības un mežsaimniecības ministru, nomainot Jari Koskinenu.

Sipiles valdībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada parlamenta vēlēšanās Peteri Orpo saņēma 10 652 balsis (otrais lielākais balsu skaitu Īstās Somijas vēlēšanu apgabalā. Pēc vēlēšanām valdību izveidoja Centra partija, Somu parija un Koalīcijas partija. 29. maijā Orpo kļuva par iekšlietu ministru Juhas Sipiles valdībā.

2015. gada rudenī Iekšlietu ministrijas kompetencē nonāca Eiropas bēgļu krīzes risināšana. Orpo vispirms paziņoja, ka robežas nevar slēgt, bet vēlāk sacīja, ka Somija varētu apsvērt robežu slēgšanu, ja netiks rasts Eiropas risinājums krīzei.

Pēc vēlēšanām Koalīcijas partija un Peteri Orpo tika kritizēti par izglītības jomas solījuma nepildīšanu. Pirms parlamenta vēlēšanām Orpo un Koalīcijas partija bija solījusi nesamazināt izglītības finansējumu. Sipiles valdība tomēr nolēma samazināt izglītībai simtiem miljonu eiro.

Koalīcijas partijas priekšsēdētājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 4. maijā Peteri Orpo paziņoja, ka kandidēs uz Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāja amatu. 2016. gada 11. jūnijā Lapēnrantā notiekošajā Koalīcijas partijas konventā otrajā balsošanas kārtā Orpo tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju, pārspējot Aleksanderu Stubu. Orpo paziņoja, ka gatavs kļūt par finanšu ministru. 22. jūnijā Peteri Orpo nomainīja Aleksanderu Stubu finanšu ministra amatā Juhas Sipiles valdībā.

2017. gada jūnijā premjerministrs Juha Sipile un Peteri Orpo paziņoja, ka vairs nevar sadarboties ar savas partijas trešo koalīcijas partneri Somu partiju, atsaucoties uz atšķirībām pamatvērtībās un imigrācijas un ES politikas jautājumos. Gan Sipilem, gan Orpo uz spēles bija liktas būtiskas veselības aprūpes un pašvaldību reformas, kas bija svarīgas viņu plānā sabalansēt valsts finanses. Orpo pildīja finanšu ministra pienākumus līdz Anti Rinnes valdības izveidošanai 2019. gada 6. jūnijā.

Opozīcijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada decembrī Orpo mēģināja panākt neuzticības balsojumu sociāldemokrāta Anti Rinnes valdībai, kas izraisītu jaunas vēlēšanas, kurās Orpo cerēja uzvarēt. Pašreizējā valdība tika apsūdzēta par nepareizu rīcību, reaģējot uz problēmām darba tirgū. Vēlāk premjerministrs Anti Rinne atkāpās no amata, bet Centra partijas priekšsēdētāja Katri Kulmuni publiski atteicās pievienoties Nacionālās koalīcijas partijas plānam rīkot priekšlaicīgas vēlēšanas.

2020. gada septembrī Pori notikušajā konventā Orpo tika vienbalsīgi ievēlēts par Koalīcijas partijas priekšsēdētāju līdz 2022. gada konventam. 2022. gada jūnijā Kalajoki notikušajā konventā Orpo atkal tika vienbalsīgi ievēlēts par Koalīcijas partijas priekšsēdētāju.

Kad 2022. gada pavasarī nomira parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Ilka Kanerva, Koalīcijas partijas parlamentārā grupa ierosināja Orpo par viņa pēcteci. 2022. gada 22. aprīlī Peteri Orpo tika ievēlēts par komitejas locekli, un komiteja ievēlēja viņu par savu priekšsēdētāju 26. aprīlī.

Premjerministrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 2. aprīlī Orpo vadītā Nacionālās koalīcijas partija uzvarēja Eduskuntas vēlēšanās, iegūstot 20,8 % balsu un 48 vietas parlamentā, palielinot savu kopskaitu par 10 vietām. Par Orpo nobalsoja 17 347 vēlētāji (devītais lielākais balsu skaits valstī) 12. aprīlī parlamenta frakcijas Peteri Orpo ievēlēja par Eduskuntas priekšsēdētāju uz laiku, līdz tiktu izveidota jauna valdība, ko vadītu Orpo. 27. aprīlī tika paziņots, ka Orpo sāks pēdējās sarunas ar Somu partiju, Zviedrijas Tautas partiju un Kristīgajiem demokrātiem, lai izveidotu koalīcijas valdību. Šī partiju koalīcija tika apstiprināta 15. jūnijā, bet 17. jūnijā tika paziņots valdības sastāvs, tostarp tās ministru vārdi.

2023. gada 20. jūnijā Peteri Orpo kļuva par Somijas premjerministru, nomainot Sannu Marinu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Somijas premjera amatā apstiprināts Orpo LETA/AFP, 2023. gada 20. jūnijs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jari Koskinens
Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs
2014 — 2015
Pēctecis:
Kimmo Tīlikainens
Priekštecis:
Peivi Resenens
Iekšlietu ministrs
2015 — 2016
Pēctecis:
Paula Risiko
Priekštecis:
Aleksanders Stubs
Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs
kopš 2016. gada
Pēctecis:
'
Priekštecis:
Aleksanders Stubs
Finanšu ministrs
2016 — 2019
Pēctecis:
Mika Lintile
Priekštecis:
Timo Soini
Premjerministra vietnieks
2017 — 2019
Pēctecis:
Mika Lintile
Priekštecis:
Mati Vanhanens
Eduskuntas priekšsēdētājs
2023. gads
Pēctecis:
Jusi Halla-aho
Priekštecis:
Sanna Marina
Somijas premjerministrs
kopš 2023. gada
Pēctecis:
'