Plakanā pēda

Vikipēdijas lapa
Plakanā pēda
Plakanās pēdas rentgena uzņēmums

Plakanā pēda ir patoloģisks pēdas saplacinājums, kad pazūd tās dabiskais izliekums, radot pēdas amortizācijas traucējumus, sāpīgas izmaiņas mugurkaulā un skeletā kopumā. Pēdas deformācija tiek iedalīta gareniskajā un šķērsvelves plakanajā pēdā, bet sastopamai arī gadījumi, kad abi veidi konstatēti vienlaikus.

Viena pati plakanā pēda ir sastopama reti, parasti tā ir kopā ar citām pēdu deformācijām. Pie tam gareniskā plakanā pēda ar citām deformācijām sastāda 55,23%, bet šķērsvelves plakanā pēda kopā ar citām pēdu problēmām — 29,3%.

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plakanās pēdas simptomi:

  • Pēdu, ceļgalu, gurnu un muguras sāpes;
  • Nedabiska smaga gaita un stāja;
  • Cilvēkam ir vieglāk saliekties nekā pietupties ceļos;
  • Jebkādas pēdas deformācijas — plakana pēda, kājas pirkstu neproporcionāls garums, kājas lielā pirksta kaula deformācija, podagra, ļoti plata pēda;
  • Ceļgalu locītavu deformācija, kā arī kājas muskuļu neproporcionāla attīstība.

Konstatēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plakano pēdu parasti konstatē pārbaudot pēdas izliekumu. To dara, pēdu noziešot ar krāsu vai taukainu krēmu un ar abām kājām nostājoties uz papīra, turklāt kājām jābūt 10—15 cm attālumā vienai no otras. Tad jānovelk taisna līnija starp pēdas iekšējās puses izvirzītajām daļām, pēc tam jāatrod šai līnijai vidusdaļa un jānovelk līnija perpendikulāri pēdas pretējai malai, sadalot iegūto līniju trīs vienādās daļās. Veselas pēdas nospiedumam vajadzētu aizņemt vienu trešdaļu no līnijas, bet ne vairāk kā pusi. Ja pirkstu nospiedums pārsniedz šīs vērtības, jāsazinās ar ārstu, kurš veiks precīzāku diagnozi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Plakanā pēda. Turpināt to ignorēt?». dynasty.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-04.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]