Purva bērzubeka
| Purva bērzubeka Leccinum holopus | |
|---|---|
 Purva bērzubekas ASV, Menas štatā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Purva bērzubeka (L. holopus) |
 Purva bērzubeka Vikikrātuvē | |
Purva bērzubeka (Leccinum holopus, agrāk Boletus scaber var. niveus) ir Latvijā ļoti bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Starp citām bērzubekām tā ir mazākā un mazvērtīgākā, toties viegli pamanāma gaišās krāsas dēļ.
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa no gandrīz baltas līdz vecumā zilgani vai zaļgani pelēkai. Ilgstošā sausā laikā nedaudz brūnē. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekti spilvenveidīga. Platums līdz 7 cm. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
- Stobriņi: Sākumā balti, vēlāk netīri pelēki. Atveres baltas, ieapaļi stūrainas.
- Kātiņš: balts līdz pelēkam, mīkstums balts, pie pamatnes zilgani zaļgans.. Cilindrisks, uz leju viegli paresnināts. Garums līdz 12 cm, resnums līdz 2,5 cm. Ar šķērseniskām baltām zvīņām, kuras ilgstošā sausā laikā vai sažūstot nobrūnē.
- Sporas: dzeltenbrūnganas, elipsoīdas-vārpstveida, 12,5-20/4,5-7 µm. [1] [2] [3] [4] Cits avots novērtē sporas kā sarkanbrūnas. [5]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bērzu mikorizas sēne. Aug augustā-septembrī slapjos mežos un sūnu purvos bērzu tuvumā.
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ir liela līdzība ar pārējām bērzubekām, no kurām visvairāk atšķiras ar jaunībā gaišāku, vecumā zilganāku cepurīti, trauslāku izskatu un mazākiem izmēriem.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 62. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Москва, Мысль, 1980. 157. lpp.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 54. lpp.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 59. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 186. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Purva bērzubeka |