Purva sviestbeka
| Purva sviestbeka Suillus flavidus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbekas (Suillus) |
| Suga | Purva sviestbeka (S. flavidus) |
 Purva sviestbeka Vikikrātuvē | |
Purva sviestbeka (Suillus flavidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču aizsargājami retuma dēļ. Ierakstīta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[1]
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa sākumā pelēkdzeltenīga vai zeltaini dzeltena, vēlāk dzeltena. Forma sākuma gandrīz konusveidīga, vēlāk izpletusies līdz gandrīz plakanai, parasti ar izcilni. maliņa sākumā ar gļotainām plīvura atliekām. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga. Mīkstums cepurītē mīksts, plāns, bālgans, kātiņā šķiedrains un dzeltens, ar vāju zemes smaržu un ieskābenu garšu.
- Stobriņi: Netīri dzelteni, nedaudz nolaideni gar kātiņu. Atveres platas, stūrainas, sākumā zeltaini dzeltenas, sēnei augot kļūst netīri dzeltenas vai brūngandzeltenas.
- Kātiņš: parasti saliekts, sašaurināts uz leju, netīri dzeltens līdz brūnganam, ar gļotainu tumšbrūnu gredzenu, pie pamata ar baltu micēlija tīklojumu. Garums līdz 8 cm, resnums 1—1,5 cm.
- Sporas: bālganas, masā dzeltenīgas vai rūsas brūnganas, elipsoīdas-vārpstveida, 7,5—10/3—4 µm.[2]
- Bazīdijas: vālesveida, 15—25/4—6 µm.
- Cistīdas: koncentrētas stobriņos, 25—50/4—9 µm.[3]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priežu mikorizas sēne. Aug sūnu purvos, pārmitros priežu mežos, retāk piejūras smilšu kāpās, reizēm lielās grupās, no augusta līdz oktobrim.[4]
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet mazvērtīga un retuma dēļ saudzējama.
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazāka un plānāka nekā parastā sviestbeka un graudainā sviestbeka, parasti aug purvainākās vietās kā tās, ir ar bālāku cepurīti un platākām atverēm.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Īpaši aizsargājamo sugu saraksts, 9.63». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.
- ↑ «Sugu enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 35. lpp.
- ↑ «Apraksts fungi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.