RTT

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Telesakaros RTT (angļu: round-trip time - "turp un atpakaļ ceļa laiks") vai RTD (angļu: round-trip delay time - "turp un atpakaļ aizkaves laiks") ir laiks, kas ir nepieciešams, lai nosūtītu signālu no avota līdz mērķim, plus laiks, kas nepieciešams, lai saņemtu apstiprinājumu. Tātad kopējā laika aizkave sastāv no signāla pārsūtīšanas laikiem starp diviem mezgliem.

Mērījumu pielietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Praksē šī mērījumu metode visbiežāk tiek pielietota datortīklu tehnoloģijās, lai mērītu datu pakešu aizkavi, jo šai metodei nav nepieciešama laika sinhronizācija starp abiem iesaistītajiem mezgliem. Tomēr jāatzīmē, ka daudzos gadījumos ar asimetrisku maršrutēšanu (piemēram, sakarā ar BGP politiku), var rasties dažāds izejošā un ienākošā signāla aizkaves laiks, kas neļauj viennozīmīgi spriest par signāla aizkavi vienā virzienā.

RTT tiek lietots, piemēram, TCP protokolā, lai noteiktu, kad paketes, kuras vēl nav saņēmušas apstiprinājumu, ir jānosūta atkārtoti.[1] Tas ir nepieciešams, lai protokols spētu pielāgoties pieejamajai transporta kanāla kapacitātei un mainīgiem slodzes apstākļiem.

Mērījumu veikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršs veids, kā noteikt RTT, ir izdarīt vairākus laika mērījumus starp paketes nosūtīšanu un apstiprinājuma saņemšanu un aprēķināt vidējo laiku. Paketes, kuras bija jānosūta atkārtoti, nav jāņem vērā, jo tad ne vienmēr ir skaidrs, kurai paketes sūtīšanas reizei ir atsūtīts apstiprinājums.

Sākotnējā TCP protokola aprakstā RTT tika novērtēts pēc formulas:

RTT = (α · Iepriekšējais_RTT) + ((1 − α) · Jaunais_RTT_Mērījums)[2]

Kur α ir svēruma koeficients robežās (0 ≤ α < 1). Izvēloties α vērtību, kura ir tuvāka 1, liek rezultātam lēnāk reaģēt uz īslaicīgām izmaiņām (piemēram, viens segments, kuram ir gadījusies liela aizkave). Izvēloties α vērtību, kura ir tuvāka 0, liek rezultātam ļoti ātri reaģēt uz izmaiņām aizkavē.

Jakobsona/Karelsa algoritms uzlabo šo formulu ņemot vērā arī standartnovirzi.

Pieslēguma vidējais RTT tiek iegūts ievietojot augstākminētajā formulā iepriekš izrēķināto RTT un katras nākamās datu paketes RTT mērījumu.

RTT vs. Ping[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērot RTT ir jāņem vērā, ka praksē datu paketes saņēmējam ir nepieciešams laiks, lai apstrādātu ienākošo pieprasījumu pirms tiek nosūtīta atbilde. Tādējādi rodas neliela laika atšķirība starp paketes saņemšanu un atbildes nosūtīšanu. Šai nelielajai atšķirībai parasti ir diezgan akadēmiska nozīme, taču tā var būtiski pieaugt, ja, piemēram, ievērojami palielinās saņēmēja CPU noslodze.

RTT mērīšanai parasti tiek sūtīta īpaša pakete, kurai nav nepieciešams ilgs apstrādes laiks (piemēram, ICMP ping). Saņemot šādu paketi, saņēmējs nekavējoties nosūta atbildi, lai RTT mērījuma rezultāts būtu maksimāli precīzs.

Gala lietotājs var mērīt RTT ar komandu ping, kas ir pieejama praktiski jebkurā mūsdienu operētājsistēmā. Taču precīzam rezultātam nevajadzētu paļauties tikai uz komandas ping veiktajiem mērījumiem, jo daudzos datortīklos atšķirīgiem tīkla protokoliem, piemēram, TCP un ICMP, var būt piešķirtas atšķirīgas prioritātes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. RFC 6298
  2. Comer, Douglas. Internetworking with TCP/IP. Page 226. Upper Saddle River, N.J.: Prentice Hall, 2000. Print.