Siena

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par arhitektūras elementu. Par pilsētu Itālijā skatīt rakstu Sjēna.
Veca ķieģeļu siena

Siena ir stabilas struktūras konstrukcija, kuras uzdevums ir norobežot telpu vai zemi, kā arī atsevišķos gadījumos aizsargāt noteiktu teritoriju. Lielākoties sienas ir daļa no ēkas konstrukcijas, kur tā uzņem uz sevi dažādas slodzes, nošķir telpas un veic citas funkcijas. Brīvdabā siena tiek izmantota kā žogs, kurš nosaka noteiktas robežas, norobežo ganības, ierobežo iekļūšanu noteiktā teritorijā.

Ēkas siena ir galvenā ēkas vertikāli norobežojošā konstrukcija. Izdala ēkas ārsienas un iekšsienas. Ārsienas sīkāk iedala pēc darbības rakstura nesošajās, pašnesošajās un nenesošajās sienās. Nesošās sienas veic norobežojošo un nesošo konstrukciju funkcijas, uzņemt pārseguma, jumta, vēja un pašsvara slodzes. Pašnesošas sienas balstās uz pamatiem un ir savienotas ar ēkas karkasu. Tās uzņem pašsvara slodzes visas ēkas augstumā. Nenesošās sienas veic norobežojošo konstrukciju funkcijas, uzņem pašsvara slodzes viena stāva ietvaros un uzņem vēja slodzes. Iekšsienas iedala nesošajās un nenesošajās (starpsienas). Kopā ar pārsegumu iekšsienas veido noturīgu ēkas nesošo karkasa sistēmu.

Brīvdabā sienām ir dažādi uzdevumi, piemēram, tās var kalpot kā žogs, kas norobežo noteiktu teritoriju. Kā žogs siena var kalpot par barjeru uz robežas, piemēram, Berlīnes mūris. Tāpat šādas sienas var ierobežot ganības.

Sienas var iedalīt arī pēc būvmateriāliem un konstruktīvā risinājuma (mūra, lielbloku, paneļu, vienslāņa, daudzslāņu sienās). Sienas būvmateriālus un biezumu noteic aprēķinu ceļā, ekonomiski novērtējot siltumtehniskās, izturības, noturības, skaņizolācijas, ugunsdrošības u.c. prasības; projektēšanā un celtniecībā ievēro celtniecības normas un noteikumus.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Sienas