Split horizon

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Split horizon ir viens no mehānismiem distance-vector maršrutēšanas protokolos, kas paredzēts lai novērstu maršrutēšanas cilpas.

Piemēram, sekojošā tīklā no trīs maršrutētājiem.

A-B-C.svg

Maršrutētājs B zina maršrutu uz maršrutētāju C un paziņo to maršrutētājam A. A paziņo šo maršrutu atpakaļ B. Kamēr tīkla topoloģija nemainās B nelietos maršrutu caur A, jo tā metrika ir lielāka, kā tiešajam ceļam uz C.

Ja pazūd savienojums starp B un C, B sāk izmantot maršrutu caur A un sūta šim maršrutētājam C paredzētās paketes. A, savukārt, zina maršrutu uz C caur B un sūta paketes atpakaļ, tādējādi radot maršrutēšanas cilpu, uz laiku kamēr maršrutēšanas protokols konverģē un maršruts uz C tiek izņemts no visu maršrutētāju maršrutēšanas tabulām.

Split horizon mehānisms nosaka, ka maršrutētājs neziņo maršrutu atpakaļ pa to pašu interfeisu, pa kuru tas saņemts. Pielietojot split horizon minētajā piemērā, A neziņotu maršrutu uz C atpakaļ maršrutētājam B un maršrutēšanas cilpa būtu novērsta.

Protokoli, kas lieto split horizon[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split horizon mehānismu izmanto vairāki maršrutēšanas protokoli, piemēram:

Route poisoning[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažās split horizon realizācijās maršruts nevis netiek ziņots atpakaļ, bet tiek ziņots kā nesasniedzams. Šo mehānismu sauc par route poisoning vai poisonin reverse. Piemēram, RIP, kura maksimālā metrikas vērtība ir 15 ziņo maršrutu ar metrikas vērtību 16.