Starptautiskā dambrete

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Simtlauciņu dambretes galdiņš

Starptautiskā dambrete jeb simtlauciņu dambrete ir viens no galda spēles un sporta veida dambretes variantiem. To spēlē divi spēlētāji ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 100 baltos un melnos lauciņos. Spēlei izmanto tikai melnos lauciņus.

Kombinācijas un gājienu pieraksta piemērs

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Louis-Léopold Boilly 1803. gada glezna

Dambretei līdzīgas spēles bija pazīstamas jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Aptuveni 5000 gadus sens spēles galdiņš ir atrasts senās Ūras izrakumos, senās Ēģiptes apbedījumos ir atrasti spēles galdiņi un figūras, un šāda spēle ir pieminēta arī Platona un Homēra darbos.

Pasaules čempioni starptautiskajā dambretē tiek pasludināti kopš 1897. gada. Starptautiskās dambretes federāciju 1947. gadā izveidoja četras valstis – Francija, Nīderlande, Beļģija un Šveice.

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi gājieni notiek tikai pa diagonāli. Visas atsauces uz lauciņiem attiecas tikai uz melnajiem lauciņiem.

Sākumstāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Spēles laukums sastāv no 10×10 kvadrātiem, kas pārmaiņus ir melni un balti (jeb tumši un gaiši). Katram spēlētājam tuvākās malas kreisais malējais kvadrāts ir melns.
  • Katram spēlētājam ir 20 kauliņi. Spēles sākumā (sk. attēlu) kauliņus novieto uz pirmajām 4 rindām vistuvāk spēlētājam. Vidējās divas rindas sākumā ir tukšas.

Gājieni un sišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmo gājienu izdara spēlētājs, kuram ir baltie kauliņi. Abi spēlētāji gājienus veic pārmaiņus. Gājienu nevar izlaist.
  • Parastā gājienā kauliņi var virzīties tikai uz priekšu par vienu lauciņu, kas atrodas diagonāli uz priekšu pa labi vai pa kreisi un nav aizņemts ar citu kauliņu.
  • Ja spēlētāja kauliņa tuvākajā lauciņā (gan uz priekšu, gan atpakaļ) ir pretinieka kauliņš un aiz tā ir tukšs lauciņš, tad pretinieka kauliņš ir jāsit, pārlecot ar savu kauliņu tam pāri uz šo tukšo lauciņu. Ja sišanu šajā gājienā var turpināt, tad tas ir jādara tik ilgi, cik iespējams. Ja spēlētājam ir gājiens un ir iespēja nosist kādu pretinieka kauliņu, tad tas ir jādara, pat ja tas ir neizdevīgi.
  • Sitot vairākus pretinieka kauliņus, kustības virziens var atkārtoti mainīties par 90 grādu leņķi. Ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem sišanas variantiem, ir jāizvēlas variants, kurā nosit maksimālu skaitu pretinieka kauliņu.
  • Ja kauliņš sit vairākus pretinieku kauliņus, tad nosistos kauliņus noņem tikai pēc gājiena pabeigšanas, nevis tā laikā (t.s. „turku sitiena” noteikums). Sitiena laikā nedrīkst divreiz nosist vienu un to pašu pretinieka kauliņu, bet tukšu lauciņu drīkst šķērsot atkārtoti.

Dāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ja kauliņš ar parasto gājienu vai sitiena beigās sasniedz tālāko malu, tas pārvēršas par dāmu.
  • Ja sitiena gaitā kauliņš sasniedz tālāko malu, tomēr sitiens ir jāturpina, tad kauliņš nepārvēršas par dāmu (atšķirībā no 64 lauciņu dambretes).
  • Kad kauliņš pārvēršas par dāmu, to parasti parāda, uzliekot uz tā vēl vienu kauliņu.
  • Dāma var brīvi pārvietoties vairākus lauciņus jebkurā virzienā un sist pretinieka kauliņus dažādā attālumā, turklāt izvēloties, kur apstāties pēc tam, tomēr ievērojot noteikumu par maksimālā kauliņu skaita nosišanu.

Uzvara un neizšķirts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ja spēlētājs nevar izdarīt gājienu, viņš zaudē. Tas notiek gadījumā, ja spēlētājam vai nu visi kauliņi ir nosisti, vai iesprostoti ar pretinieka kauliņiem.
  • Spēle beidzas ar neizšķirtu:
    • ja viens no spēlētājiem piedāvā neizšķirtu un otrs tam piekrīt;
    • ja nevienam spēlētājam nav iespējas uzvarēt spēli;
    • ja 25 secīgu gājienu laikā ir izdarīti tikai gājieni ar dāmu, nav nosists neviens kauliņš un nav izdarīts neviens gājiens ar parasto kauliņu;
    • ja viena un tā pati pozīcija atkārtojas jau trešo reizi (ne obligāti pēc kārtas), turklāt gājiena kārta šai pozīcijā ir tam pašam spēlētājam;
    • ja paliek tikai trīs dāmas vai divas dāmas un kauliņš, vai viena dāma un divi kauliņi pret vienu dāmu, spēle beidzas ar neizšķirtu, kad katrs no spēlētājiem ir veicis maksimums vēl 16 gājienus;
    • ja galotnē paliek divas dāmas vai viena dāma un kauliņš, vai viena dāma pret vienu dāmu, spēle beidzas ar neizšķirtu, kad katrs no spēlētājiem ir veicis maksimums vēl 5 gājienus.

Notācija jeb gājienu pieraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauciņu numerācija starptautiskajā dambretē

Starptautiskajā dambretē ir pieņemts visus spēlē izmantotos (t.i., tikai melnos) lauciņus sanumurēt ar skaitļiem no 1 līdz 50, turklāt numerācija sākas no melno kauliņu puses jeb – grafiskā attēlojumā – no galdiņa augšējā kreisā stūra. Lai pierakstītu gājienu, norāda abus lauciņus, no kura uz kuru veikts gājiens, starp skaitļiem liekot domuzīmi (piemēram, 31–26). Kauliņu sišanas gadījumā starp abiem skaitļiem liek kolu (piemēram, 31:22). Sarežģītākos gadījumos, kad sišana no viena lauciņa līdz otram iespējama vairākos variantos, norāda arī starpstāvokļus (piemēram, 31:22:33:24).

Latvijas izcilākie dambretisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andris Andreiko - trīskārtējs pasaules čempions (1968, 1969, 1972)
  • Guntis Valneris - pasaules čempions (1994)
  • Zoja Golubeva - trīspadsmitkārtēja pasaules čempione (1986, 1988, 1990, 1991, 1992, 1994, 1995, 1996, 1997, 1999, 2000, 2010, 2011)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]