Platons

Vikipēdijas raksts

Platons (sengrieķu: Πλάτων, Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Atēnu akadēmijas dibinātājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem domātājiem Rietumu filozofijā.

Platona "gudrības meklējumi" filozofiskās domas attīstības vēsturē iezīmē vienu no augstākajiem punktiem. Platonam filozofija nebija tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūda ar viņa paša dzīvi virzībā uz patiesības meklējumiem. Platons filozofiskajiem meklējumiem piedēvēja dziļi ētisku jēgu. Platons uzskatīja, ka filozofēt nozīmē tapt labākām un tādus veidot arī apkārtējos cilvēkus.

Platona īstais vārds ir Aristokls. Vārdu "Platons" viņš ieguva sava diženā auguma dēļ. Tas tulkojumā nozīmē "Platais", kas vienlaicīgi raksturoja to, ka viņam ir plati pleci.

Platons liek pamatu filosofijai.Platona pasaule ir duāla, divdaļīga - lietu un ideju. Lietas pastāv subjektīvi.(katram viena un tā pati lieta var šķista dažāda), bet idejas ir nemainīgas. Armaņu orgāniem uztveram lietas, ar prātu domājam idejas. Ideja ir pirmtēls, kas stāv aiz katras lietas.Lietu pasaule ir otršķirīga, atkarīga no ideju pasaules. Platonu ļoti saista matemātika. Tā viņam šķiet kaut kas absolūts un nemainīgs. Tās ir likumsakarības, definīcijas un formulas, kas pastāv mūžīgi un nemainās. Platonu nodarbina jautājums no kurienes mēs šīs zināšanas iegūstam. Arī cilvēks ir duāla būtne, kura materiālā daļa ir ķermenis, bet ideālā daļa- dvēsele. Dvēsele arī ir ideja, mūžīga ideja. Bet, iemiesojoties cilvēka ķermenī, tā daudz ko zaudē. Tāpēc cilvēkam ir ļoti japepūlas, lai atcerētos to, ko kādreiz dvēsele zinājusi atrodoties ideju pasaulē. Šis pasaules skatījums ir arī pamats kristietībai, kas arī sadala pasauli šaipasaulē un viņpasaulē.

Cilvēks ir ierobežots savā ķermenī, redz tikai patiesības atspulgu. Ierobežotības apziņa dzen cilvēku izzināt, censties saprast, bet vispirms sava ierobežotība ir jāapzinās. Platons uzskata, ka dvēsele sastāv no trim daļām - prāts, griba un iekāre. Prāts cilvēku paceļ, saista ar sākotnējo ideju. Pateicoties tam cilvēks atceras. Prātam pretēja ir iekāre, ķermeniskais pretrunā ar prātu. Pa vidu atrodas griba, no tās atkarīgs vai cilvēks noslieksies uz prāta vai iekāres daļu. ķermenis un dvēsele ir viens no otra nošķirti. Dvēsele valda pār ķermeni. ķermenis dvēseli velk pie zemes, traucē tās izaugsmei. ķermenis ir dvēseles kaps.

Platons liek pamatus panteismam- it viss dabā ir dievišķā piestrāvots. Dievs ir dabā klātesošs.  Daba mainās likumsakarīgi un saprātīgi. Aiz tā stāv dievs.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• (latviski) Platons "Teaitēts" fragments
• (latviski) Platona dzīves apraksts