TARDIS (fizika)

Vikipēdijas lapa

Traversable acausal retrograde domains in spacetime jeb TARDIS[1] ir precīzs Einšteina vienādojuma atrisinājums, ko 2017. gadā atvasināja Bens Tipets un Deivids Cangs[2][3], pieļaujot, ka ārpus melnā cauruma notikumu horizonta iespējams eksistēt slēgtai laika līknei.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar vispārējo relativitātes teoriju mūsu Visumā ir iespējama slēgtu laika līkņu pastāvēšana (angļu: closed timeline curve, CTC). Ja pārvietotos pa šīm līknēm, varētu ceļot nākotnē un pagātnē, pēc tam atgriežoties sākuma punktā.[2][4][5]

Ir atrasti daudzi dažādi nosacījumi, kādos varētu rasties CTC. Tomēr Stīvens Hokings ierosināja hronoloģijas aizsargātības pieņēmumu, kurā teikts, ka mēģinājumam izveidot slēgtas laika līknes noteikti jārada melnais caurums. Tomēr jaunā pētījuma autori uzskata, ka šie ierobežojumi neattiecas uz viņu jauno modeli.[2]

Fiziķis un matemātiķis Bens Tipets un astrofiziķis Deivids Cangs ir attīstījuši teoriju par jaunu laika mašīnas matemātisko modeli, principā līdzīgu vērpes dzinējam, kas ļautu kosmosa kuģim pārsniegt gaismas ātrumu. Tomēr TARDIS būtu jāpārvietojas pa slēgtu laika līkni, lai ceļotāji pieredzētu pastāvīgu paātrinājumu. Šajā gadījumā ārējais novērotājs "burbuļa" iekšpusē redzēs divas ceļotāju versijas: vienai laiks plūst normāli, bet otrai pretējā virzienā.[4]

Lai gan šādas laika mašīnas pastāvēšana, pēc pētnieku domām, teorētiski ir iespējama, šim modelim, tāpat kā Alkubjerres dzinējam, ir nepieciešama eksotiskā matērija.[1]

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Laika mašīna ar nosaukumu TARDIS tiek rādīta britu zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā Doctor Who.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]