Tinējsmecernieku dzimta
| Tinējsmecernieku dzimta | |
|---|---|
 Trachelophorus giraffa tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
| Virsdzimta | Curculionoidea |
| Dzimta | Tinējsmecernieku dzimta (Attelabidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Tinējsmecernieku dzimta Vikikrātuvē | |
Tinējsmecernieku dzimta (latīņu: Attelabidae) ir visēdāju vaboļu dzimta.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tās ir mazas vai vidējas vaboles, garums visbiežāk sasniedz 2,5–12 mm, bet tropos var sasniegt līdz 19 mm. Daži tinējsmecernieki ir līdzīgi smecerniekiem, pateicoties izstieptai cauruļveida galvai, bet citi tinējsmecernieki atšķiras no smecerniekiem ar galvas formu, priekšmuguru, kājiņām un neposmainām 11- un 12-segmentārām ūsiņām.[1]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šīs vaboles ir zālēdāji, un ir saistītas ar kokveida un krūmveida augiem. Kāpuri satin caurulītes no lapām vai attīstās augļos vai dīgstos[2].
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mātītes izdēj olas dziļās bedrītēs vai lapu krokās, kur kāpurs satin vairāk vai mazāk platu maisu, bieži caurulītes vai muciņas veidā. Mātīte sagrauž lapu, kurā attīstīsies kāpurs, kas izraisa lēnu lapas kalšanu un trupēšanu. Vaboles var inficēt augu audus ar rauga sēnēm, gatavojot ēdamo substrātu kāpuriem (piemēram, Euops ģinšu pārstāvji). Masveidīgas savairošanās gados tinējsmecernieki spējīgi nodarīt lielus bojājumus mežiem, dārziem un jauniem iestādītiem augiem.[1]
Latvijā sastopamās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir sastopamas 3 tinējsmecernieku sugas.[3]
- dzimta: Attelabidae Billberg, 1820
- apakšdzimta: Attelabinae Billberg, 1820
- ģints: Attelabus Linnaeus, 1758
- apakšģints: Attelabus Linnaeus, 1758
- suga: Attelabus nitens (Scopoli, 1763)
- apakšdzimta: Apoderinae Jaekel, 1860
- ģints: Compsapoderus Voss, 1927
- apakšģints: Compsapoderus Voss, 1927
- suga: Compsapoderus erythropterus (Gmelin, 1790)
- ģints: Apoderus Olivier, 1807
- apakšģints: Apoderus Olivier, 1807
- suga: Apoderus coryli (Linnaeus, 1758)
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Лер П. А. 3 // Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Жесткокрылые, или жуки.. — Владивосток: «Дальнаука», 1996. — Т. III. — С. 220. — 556 с. — ISBN 5-7442-0974-3
- ↑ Бей-Биенко Г. Я. 1 // Определитель насекомых европейской части СССР в пяти томах. Жесткокрылые и веерокрылые. — Москва—Ленинград: «Наука», 1965. — Т. II. — С. 481. — 668 с.
- ↑ Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. ISBN 9984-9768-0-7
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|