Vaboles

Vaboles
	; Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Kārta	Vaboles (Coleoptera)
Iedalījums
	Arhostemātu apakškārta (Archostemata); Miksofāgu apakškārta (Myxophaga); Gaļēdāju vaboļu apakškārta (Adephaga); Visēdāju vaboļu apakškārta (Polyphaga);

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vaboles (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu. Reizēm vaboles sauc par cietspārņiem, jo to priekšspārni ir cieti, it kā pārragojušies vai pārkoksnējušies, nelidojot sedz vēderu un pakaļspārnus (tāpēc tos sauc arī par segspārņiem), bet lidošanai tie neder. No visām dzīvnieku valsts kārtām, vaboļu sugas ir visvairāk, aptuveni 25 % no visām sugām.^[1] Pašlaik atrastas un aprakstītas ir aptuveni 350 000 vaboļu sugas.^[1] Regulāri šis skaitlis palielinās, jo tiek atklātas jaunas sugas. Novērojumi un pētījumi liecina, ka vaboļu sugu skaits varētu būt no 5 līdz 8 miljoniem.

Vaboles ir dažāda lieluma kukaiņi, bet lielākoties tie tomēr ir sīki.

[izmainīt šo sadaļu] Vaboles Latvijā

Mazākie Latvijas faunā ir spalvspārnīši (tikai 0,5 - 1,2 mm gari), lielākie ir skrejvaboļu, briežvaboļu un koksngraužu dzimtās, arī dažas ūdensvaboles. Lielākā ir ļoti retā dižā briežvabole (Lucanus cervus), kas var būt pat 7,5 cm gara. Pieaugušās vaboles un to kāpuri dzīvo visdažādākajās vidēs - ūdenstilpēs, uz zemes un augsnē, uz augiem un augos. Vaboļu bioloģija ir ļoti daudzveidīga - visvairāk ir augēdāju un plēsīgo sugu, bet tās pārtiek arī no trūdvielām, mēsliem, beigtiem dzīvniekiem, ādām, pārtikas produktiem. Starp augēdājiem daudz kaitēkļu, piemēram, no Latvijā lauksaimniecībā viskaitīgākiem kukaiņiem aptuveni trešdaļa ir vaboles (vismaz 60). No plēsīgajām vabolēm vispazīstamākās laikam gan ir mārītes (izņemot 2 augēdājas sugas), kas pārtiek no laputīm, bruņutīm, dažādu citu kukaiņu sīkiem kāpuriem, ērcēm. Plēsīgas ir arī gandrīz visas skrejvaboles. Plašākās augēdāju vaboļu dzimtas ir lapgrauži un smecernieki, bet ļoti nozīmīgas ir arī mizgraužu un koksngraužu dzimtas.

[izmainīt šo sadaļu] Pētījumi Latvijā

Pirmās ziņas par Latvijas vaboļu faunas sastāvu devis jau J.B.Fišers, kurš 1791. gadā nosauca 122 sugas. Plašākais darbs ir G.Zeidlica monogrāfija sērijā "Fauna Baltica". Tās otrajā izdevumā, kas iznāca pa daļām 1887. - 1891. gadā, ir minētas 2176 Baltijā atrastās sugas, tomēr ne visas tās ir novērotas Latvijā /Spuris, 1973/. Mūsu gadsimtā par vaboļu faunas sastāvu rakstījuši, uzskaitot aptuveni hronoloģiski, H.Ratlefs, J.Mikutovics, T.Lakševics, L.Brammanis, H.Lindbergs, L.Danka, M.Stiprais, V.Šmits, V.Pūtele, Z.Spuris, G.Ozols, R.Cinītis, A.Barševskis, D.Teļnovs u.c. Par vairākām vaboļu dzimtām ir publicēti faunas katalogi, kuros ne tikai uzskaitītas sugas, bet katrai sugai norādīta attiecīgā literatūra /Spuris, 1981, 1983, 1984, 1990, 1991a, 1991b/. Publicēts plašs darbs par Austrumlatvijas faunu /Barševskis, 1993/. īpaši pieminams vairāku autoru sastādītais vaboļu katalogs /Telnovs u.c.,1997/, kurā minētas apmēram 3000 sugas. Sugām bagātākās dzimtas ir īsspārņi (426 sugas), smecernieki (apmēram 400), lapgrauži (327), skrejvaboles (316), koksngrauži (109), airvaboles (103). Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 40 sugas.

[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija

Vaboles ir sugām bagātākā kukaiņu kārta - zināmas vismaz trešdaļa miljona sugu. Visas vaboles iedalās četrās apakškārtās, no kurām vislielākā ir visēdaju vaboļu apakškārta.

(Šeit uzskaitītas tikai Latvijā dzīvojošās vaboļu dzimtas.)

Vaboles (Coleoptera)