Tulas kalni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tulas kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Enderbiju Zeme
Garums 120 km
Platums 40 km
Augstākais kalns Kinga kalns
Augstums 1425 m

Koordinātas: 66°55′S 51°45′E / 66.917°S 51.750°E / -66.917; 51.750

Tulas kalni (angļu: Tula Mountains) ir rietumu—austrumu virzienā ~120 km garumā izstiepta un līdz 40 km plata kalnu grēda Antarktīdā, Enderbiju Zemes ziemeļrietumos. Izvietoti austrumos no Amundsena līča. Gar grēdas dienvidu pakāji okeānā noplūst Bīvera glečers, ziemeļrietumos Adamsa fjords. Tulas kalnu augstākā virsotne ir 1425 m augstais Kinga kalns, kura pakājē 1970. gados darbojās Austrālijas vasaras polārstacija Mauntkinga.[1]

Grēdu 1930. gadā 14. janvārī atklāja atklāja BANZARE ekspedīcija Duglasa Mosona vadībā un nosauca par godu Džona Bisko brigai Tula, ar kuru tas 1831. gadā atklāja Enderbiju Zemi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]