Vadonības sabiedrība
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Vadonības sabiedrība" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Vadonības sabiedrība ir priekšpēdējā sabiedrības attīstības stadija E. Sērvisa izstrādātajā sociālās attīstības modelī.
Definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pats E. Sērviss vadonības sabiedrības definē kā hierarhiski organizētas sabiedrības ar nemainīgu valdošo pozīciju. Vadonības sabiedrībām ir centralizēta vadība, bet nav īstas valdības, kas varētu caur varu realizēt savus lēmumus.
Attīstoties teorijai, parādās vairāki kritēriji, kā atpazīt vadonības sabiedrību. Viens variants:
- sabiedrības, kurās saimniecība balstās uz lopkopību, zemkopību un dārzkopību;
- pārvaldi iemieso vadoņi, kas manto savu varu;
- vadoņiem pieder vara un autoritāte, kas bieži vien iekļauj sevī arī turību;
- vadoņi ir vienlaicīgi tiesneši strīdos, sadala zemi un pārdala produktus utt.;
- biežu vien vadoņiem tiek piedēvēta kāda pārdabiska spēja, kas ir kā viņa ieņemamās sociālās pozīcijas tikums.
Arī padomju etnologiem (jo Padomju Savienībā nav sociālās antropoloģijas) ir pazīstams vadonības jēdziens. Tur to uzskata par tālu attīstījušās pirmatnējās sabiedrības formu, kuru raksturo papildu produkcijas izveidošanās, ko atņem dzimtas — cilts elite, kura to bieži piesavinās, bet bieži arī pārdalītu atgriež sabiedrībai pēc vajadzības. Varu šādā sabiedrībā manto, bet bieži ir izplatīta ir tā sauktā kara demokrātija vai kara hierarhija. Kultūrā jau sāk nodalīties t.s. elitārā un tautas kultūra.