Vakcīna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vakcīna ir medikaments, ar kuru tiek īstenota slimību profilakse. Vakcīnas sastāvā ietilpst aktīvā viela, kas, veidojot antivielas, ierosina imūnās sistēmas atbildes reakciju. Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai.

Angļu aptiekārs un ķirurgs Edvards Dženners (Edward Jenner) Eiropā pirmais eksperimentāli pierādīta profilakses iespējamību, kas pamatojās uz divu radniecīgu slimību dažādo aktivitāti. Savukārt franču mikrobiologs Luijs Pastērs (Louis Pasteur) pirmais mērķtiecīgi vājināja slimības ierosinātājus un pagatavoja no tiem preparātus, ko ierosināja saukt par vakcīnām, bet procesu — par vakcināciju.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parādība, ka vienu reizi infekcijas slimību pārslimojušie lielāko tiesu ar šo slimību otru reizi vairs nesaslimst, tika konstatēta un aprakstīta Senajā Ķīnā jau m.ē. sākumā. VI gs. ārsts Suņs Simjao (piņj. Sūn Sīmiǎo, 581.-682.) uzsāka variolācijas praksi, ar adatu ņemot audu paraugu no slimnieka un ieskrāpējot ar to vesela cilvēka ādu. Veselais cilvēks saslima vieglā formā, ātri izveseļojās un ieguva imunitāti uz atlikušo mūžu. Taču, tā kā nebija iespējas iegūt standarta daudzuma slimo audu paraugu, metode nebija droša: mērķtiecīgi inficētie, kas bija saņēmuši pārāk daudz slimības izraisītāju, dažkārt saslima ļoti nopietni vai pat mira.[1] 18. gs. šo metodi no Ķīnas ieviesa Centrālāzijas zemēs, Osmaņu impērijā, bet no turienes Eiropā, tā dodot Eiropas pētniekiem pamatu vakcinācijas principu izstrādei. Krievijas impērijā baku variolācija pirmo reizi tika veikta Vidzemes guberņā (A. Sulins 1756. g., F. Rīls 1763. g.).[2]

Kopš 1785. gada Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis izpotēja pret bakām ap 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802. gadā saņēma zelta pateicības medaļu. 1806. gadā Maskavas Zinātņu biedrība G. Bergmani ievēlēja par savu goda biedru.[3]

Nozares[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]