Latvija (koris)

Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA, galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, 2024. gads

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Rīga, Latvija
Darbības gadi	1942—pašlaik
Mājaslapa	www.koris.lv

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir Latvijas kora kolektīvs, dibināts 1942. gadā. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.

Koris ir septiņkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (1998, 2000, 2002, 2009, 2010, 2011, 2016) un 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts, un 2007. gadā Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts.

Koris sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, Hamburgas Valsts filharmonisko orķestri, Bavārijas valsts orķestri, Honkongas filharmonisko orķestri, kā arī ar citiem Somijas, Singapūras, Izraēlas, Vācijas, ASV, Igaunijas orķestriem.

Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle un Elbas filharmonijā, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Šanhajas koncertzāle, Singapūras Eslpanādes teātris, Minhenes Gasteig, Esenes koncertzāle, Linkolna centrā un Barišņikova centrā Ņujorkā, Honkongas kultūras centra koncertzālē un citās.

Koris uzstājies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Mariss Jansons, Andris Nelsons, Silvēns Kambrelēns, Zubins Meta, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimirs Aškenazi, Saimona Janga, Stīvens Leitons, Jāps van Svēdens, Kents Nagano, Tarmo Peltokoski un citiem.

Piedalījies arī Hyperion, WarnerBrothers, HarmoniaMundi, Wergo, Ondine ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu, īru u.c. ārvalstu izdevniecību mūzikas ierakstos.

Koris ir septiņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Par kolektīva vienu no augstākajiem starptautiskiem sasniegumiem ir jāatzīmē sadarbība piedaloties koncertos ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri tā 125. jubilejas gadā. Šos koncertus diriģēja Mariss Jansons pasaules turnejas ietvaros.

Īpaši izauklēts ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija 1998. gadā aizsāktais ikgadējais Garīgās mūzikas festivāls, kur īpašo viesu vidū bijuši tādi pasaulslaveni komponisti kā Arvo Perts, Gija Kančeli, Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina, Valentīns Silvestrovs, Džons Raters, Kšištofs Pendereckis un solisti Gidons Krēmers, Maksims Risānovs, Endrjū Steiplz un citi.

Koris ir starptautiski pieprasīta, stabila firmas zīme un akadēmiskā vērtība, kas piedalās operu koncertuzvedumos un vokāli instrumentālu lielformu partitūru atskaņojumos, un atvērts arī novatoriskiem projektiem, no džeza kopmozīciju atskaņojumiem līdz datorspēļu un filmu mūzikas ierakstiem.

Pēdējo gadu nozīmīgākie koncerti

2017. gada aprīlī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju.

2015. gada jūnijā Rūdolfa Tobiasa oratorijas "Jonas vēstījums" atskaņojums leģendārajā Lepcigas Gewandhaus koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi.

2015. gada maijā koris debitē Parīzes Elizejas lauku teātrī, atskaņojot Džuzepes Verdi Rekviēmu diriģenta Andra Pogas vadībā

2015. gada aprīlī koris koncertē Ņujorkā, prezentējot Baltijas kormūziku koncertos Linkolna centrā un Barišņikova Mākslas centrā.

2014. gada jūnijā Valsts Akadēmiskais koris atskaņoja Gustava Mālera 2. simfoniju Atēnās, koncertzālē Megaron, kopā ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un maestro Zubinu Mehtu

2013. gada novembrī koris piedalījās koncertos Sanktpēterburgā un Maskavā Čaikovska filharmonijā, kur atskaņoja Mocarta rekviēmu, Arvo Perta Te Deum. Koncerti notika par godu diriģentam Marisam Jansonam.

2011. gada oktobrī koris uzstājās Minhenes Filharmonijas zālē Gasteig, kur atskaņoja Gustava Mālera 8. simfoniju diriģenta Marisa Jansona vadībā.

2011. gada septembrī koris debitēja Briseles Mākslas centrā Klara festival ietvaros, kur uzstājās kopā ar diriģentu Vladimiru Jurovski un Londonas filharmonisko orķestri.

2011. gada martā koris debitēja Amsterdamā Karaliskajā Concertgebouw zālē, kur diriģenta Marisa Jansona vadībā atskaņoja Gustava Mālera "8. simfoniju".

2010. gada novembrī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ar trīs koncertiem Linkolna centra rīkotajā White Light Festival debitēja Ņujorkā (ASV), tai skaitā kopprojektā ar islandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem piedaloties pasaules pirmatskaņojumos Kjartana Sveinsona kompozīcijas Credo un Jonsi & Aleksa albuma Riceboy Sleeps darbu aranžijām korim un simfoniskajam orķestrim. Par koncertu publicētas pozitīvas recenzijas gan The New York Times, gan The Rolling Stone.

2010. gada septembrī koris Latvija debitēja Montrē festivālā, kas sadarbībā ar Lucernas festivālu maestro Davida Zinmana vadībā rīkoja grandiozu A. Šenberga Gurres dziesmu koncertatskaņojumus abos festivālos.

2009. gada martā koris "Latvija" debitēja Lucernas festivālā, jūlijā koris Vācijas Reingavas festivālā atskaņoja Rodiona Ščedrina "Apzīmogoto eņģeli". Ščedrins pēc šī koncerta nosauca kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija WERGO šo koncertierakstu izdeva kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas simfoniķu sezonas atklāšanas koncertā Laeiszhalle un Berlīnes mūzikas festivālā.

Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Junu Sturgordu koris 11. septembrī koncertzālē "Finlandia" Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas "Apburtais Ceļotājs" (2002) pirmatskaņojumā Skandināvijā.

2008. gada februārī koris "Latvija" piedalījās Arvo Pērta darba Deer’s Cry pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā "Baltijas balsis". Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras Hail To The Queen of Heaven un Georga Pelēča darbs Blood Upon A Rose.

2007. gadā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" organizēja 10. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu. Šā festivāla ietvaros notika Leonarda Bernsteina "Mesas" pirmatskaņojums Latvijā.

2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar diriģentu Tenu Kaljusti un Brēmenes Simfonisko orķestri piedalījās pasaules pirmatskaņojumā, izpildot Lēras Auerbahas "Krievu rekviēmu".

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ir piedalījies mūzikas ierakstā filmai "Parfīms". 2006. gada septembrī mūzika kinofilmai ir izdota arī EMI Classics kompaktdiskā ar nosaukumu Perfume (Original Soundtrack). Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes Filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī Warner Brothers, Harmonia Mundi ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī daudzos latviešu, vāciešu, beļģu, u.c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos.

2006. gada martā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Gustava Mālera kamerorķestri un diriģentu Tenu Kaljusti muzicēja Itālijas pilsētā Ferrārā, atskaņojot Arvo Perta darbus In principio un Cecilia, vergine romana.

2005. gada jūnijā koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu — atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro. Februārī koris Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.

2004. gada oktobrī un novembrī koris koncertēja Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā un citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris piedalījās komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā.

2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.

2003. gada septembrī 6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris piedalījās igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.

No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā — piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival.

Diskogrāfija

• "No Baltijas krasta" (2008)
• "Ēriks Ešenvalds Passion and Resurrection, Rihards Dubra Te Deum"(2006)
• "Parfīms" (2006)
• "Latvijas simfoniskā mūzika. XXI gadsimts" (2005)
• "Valsts kora LATVIJA koncerts Sv.Vita bazilikā Ellwangen" (2003)
• "Mūzika Augš-Švābijas klosteros — bijusī benediktīņu abatija Zwiefalten" (2003)
• "Garīgā mūzika" (2002)
• "Valsts Akadēmiskajam korim LATVIJA - 60" (2002)
• "Starp divām mūžībām..." (2001)
• "Dievs, Tava zeme deg!" (2000)
• "Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un ērģelnieks Atis Stepiņš Rīgas Domā" (1998)

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne