Rīga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīga
—  galvaspilsēta  —
Rigas mozaika.png
Flag of Rīga
Karogs
Rīga
Ģerbonis
Rīga
Red pog.png
Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E / 56.94750; 24.10639Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E / 56.94750; 24.10639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 12. gadsimtā
Dibināta 1201. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1225. gada[1]
Administrācija
 - Tips Rīgas dome
 - Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC)
Platība
 - galvaspilsēta 307,17 km²
 - Sauszeme 258,67 km²
 - Ūdens 48,5 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[2]
 - galvaspilsēta 701 977
 - blīvums 2 713,8/km²
 - aglomerācijā 1 081 137
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-10(01-84)
Mājaslapa: www.riga.lv
Rīgas pilsētas logotips

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 701 977 iedzīvotājiem (2014. gada 1. jūlijs)[2] tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 0,94 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju. Rīgas plānošanas reģionā 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.[3] Rīga ir viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Rīgas vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

Aktuālā pilsētas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, kuru veicināja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme 2000. gados. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka — «Gaismas pils» celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais, kopš 1970. gadiem, uzbūvētais tilts pār Daugavu. Rīgas Satiksme pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. 2006. gada maijā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, bet tā paša gada novembrī 19. NATO samits.

Sakarā ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā, Latvijas ekonomika, pēc rekordstraujas attīstības 2000. gados, pārkarsa un, nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība netika apturēta. Nozīmīgākie no tiem bija Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēkā (tā dēvētā "Gaismas pils").

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektāri lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādi augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), bet decembrī 25,2 MJ/m2 (0,6 kcal/cm2).

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

  • −34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
  • −33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

  • +34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs) [5]
  • +34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
  • +33,6 °C (1959. gada 13. jūlijs un 2002. gada 1. augusts)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējama 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[6][7]

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) +10,2
2007
+13,5
1990
+20,5
1968
+27,9
2000
+30,1
1958
+32,5
1988
+34,1
2002
+33,6
2002
+29,3
1968
+23,4
1966
+17,2
1968
+11,5
1953
+34,1
2002
Augstākā vidējā temperatūra (°C) +2,6
1989
+4,4
1990
+4,8
2007
+8,2
1990
+14,9
1963
+17,7
1956
+22,0
2010
+19,2
2010
+14,9
2006
+9,9
1967
+5,6
1978
+4,9
2006
+10,7
Vidējā mēneša temperatūra (°C) −3,5 −3,4 +0,1 +5,0 +11,6 +15,3 +17,2 +16,5 +11,8 +7,1 +2,3 −1,5 +6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C) −14,2
1987
−13,4
1985
−7,7
1952
+0,9
1955
+8,0
1980
+12,6
1962
+14,3
1979
+13,3
1956
+9,7
1986
+2,7
1976
−2,8
1965
−10,5
1978
+3,2
Absolūtais minimums (°C) −33,7
1970
−34,9
1956
−23,3
1960
−11,4
1963
−5,3
1944
−1,2
1965
+4,0
1968
+0,0
1966
−4,1
1976
−8,7
1979
−19,0
1998
−31,9
1978
−34,9
1956
Sniega sega
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm) 9 12 7 2 6
Maksimālais sniega segas biezums (cm) 65
1908
79
1900
76
1900
13 39
2003
34 46
2010
79
1900
Saulainība
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī 36 65 133 237 280 296 296 246 186 91 31 24 1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un pagoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada.

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar precīzi noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesku un meža caunu.

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram mājas balodis, mājas zvirbulis, arī svīre un kovārnis. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta
Pļavnieku apkaimes panorāma

Rīgas pilsēta ir iedalīta sešās administratīvās vienībās:

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir samazinājies visstraujāk.[8]

Rīgas pilsētas administratīvās robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Rīgas robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km2 ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Teritorijas iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km2 (21,8%)
  • Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km2 (17,0%)
  • Ielas un ceļi aizņem 24,64 km2 (8,0%)
  • Parki aizņem 57,54 km2 (19,0%)
  • Ūdens platība aizņem 48,50 km2 (15,8%)[9]

Rīgas apkaimes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas), tomēr nosacīti Rīga bija sadalīta 47 rajonos jeb mikrorajonos. Mikrorajonu robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu, bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[10][11]

Rīgas apkaimju uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rigas apkaimes Nr.png

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas siluets
Vecrīgas skats — priekšplānā "Trīs brāļi", fonā Doma baznīca

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēlinājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā papildus deklarējušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku. Rīgas mērs N. Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.[12]

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku - Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).[13], turpretī 2013. gadā Rīgā bija piereģistrēti 509 168 Latvijas pilsoņi (73,1%), 152 889 Latvijas nepilsoņi (21,9%), 102 bezvalstnieki, 50 alternatīvie, 24 bēgļi, kā arī 34 385 citu valstu pilsoņi (4,9%).[14]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.   ±%  
1767 19 500 —    
1800 29 500 +51.3%
1840 60 600 +105.4%
1867 102 600 +69.3%
1881 169 300 +65.0%
1897 282 200 +66.7%
1913 517 500 +83.4%
1920 185 100 −64.2%
1930 377 900 +104.2%
1940 353 800 −6.4%
1941 335 200 −5.3%
1945 228 200 −31.9%
Gads Iedz.   ±%  
1950 482 300 +111.3%
1955 566 900 +17.5%
1959 580 400 +2.4%
1965 665 200 +14.6%
1970 731 800 +10.0%
1975 795 600 +8.7%
1979 835 500 +5.0%
1987 900 300 +7.8%
1990 909 135 +1.0%
1991 900 455 −1.0%
1992 889 741 −1.2%
1993 863 657 −2.9%
Gads Iedz.   ±%  
1994 843 552 −2.3%
1995 824 988 −2.2%
1996 810 172 −1.8%
1997 797 947 −1.5%
1998 786 612 −1.4%
1999 776 008 −1.3%
2000 764 329 −1.5%
2001 756 627 −1.0%
2002 747 157 −1.3%
2003 739 232 −1.1%
2004 735 241 −0.5%
2005 731 762 −0.5%
Gads Iedz.   ±%  
2006 727 578 −0.6%
2007 722 485 −0.7%
2008 717 371 −0.7%
2009 715 978 −0.2%
2010 709 145 −1.0%
2011 703 581 −0.8%
2012 699 203 −0.6%
2013 696 618 −0.4%
2014 701 185 +0.7%

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī poļu un citu, mazāku grupu (t.i. viņu īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu un ukraiņu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2013. gadā - 3,86%) vai arī neizvēlas tautību (2013. gadā - 2,88%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2014. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2014. gadā.[15]
Latvieši: 300 002 (42.8%) Krievi: 277 092 (39.5%) Baltkrievi: 27 766 (4.0%) Ukraiņi: 26 207 (3.7%) Poļi: 13 384 (1.9%) Citi: 34 986 (5.0%) Neizvēlēta_tautība: 21 786 (3.1%)Circle frame.svg
  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Citi
  Neizvēlēta tautība
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 42,78% 300 002
Krievi 39,51% 277 092
Baltkrievi 3,96% 27 766
Ukraiņi 3,74% 26 207
Poļi 1,91% 13 384
cita 4,99% 34 986
neizvēlēta 3,11% 21 786

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā (1867—2011):[16][17]

1867 1881 1897 1913 1917 1919 1920 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
Latvieši
(īpatsvars)
24 199*
(23,6%)
49 974*
(29,5%)
127 046*
(45,0%)
218 097*
(42,2%)
114 379
(54,3%)
109 660
(51,5%)
99 580
(54,9%)
227 842
(60,3%)
242 731
(63,0%)
258 528
(44,5%)
299 072
(40,9%)
317 546
(38,3%)
331 934
(36,5%)
313 368
(41,0%)
298 412
(42,4%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati

Augstceltnes un augstākās būves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā un tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri un tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. Celtniecības stadijā ir dvīņu torņi Z-Towers, kura dienvidu tornis ir 123 metrus augsts.[18]

Augstākās Rīgas ēkas
Nosaukums Augst. Stāvi Gads
1. Z-Towers 123 30 2015
2. Saules akmens 123 27 2004
3. Panorama Plaza II 114 32 2007
4. Zinātņu akadēmijas augstceltne 108 21 1955
5. Panorama Plaza I 99 27 2006
6. Radisson Blu Hotel Latvija 95 27 1976
7. Zemkopības ministrijas augstceltne 92 26 1976
8. Latvijas Televīzijas augstceltne 89 22 1987
9. Astra Lux 81 24 2007
10. Solaris (2 ēku komplekss) 78 25 2005
11. Preses nams 77 22 1977
12. Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss) 76 24 2008
13. Rietumu Bankas galvenā ēka 70 20 2008
14. Centra nams 69 9 2005
15. Gaismas pils 68 13 2012
16. Gloria 63 18 2005
17. Liberta 63 18 2006
18. Fortuna 63 18 2008
29. Verita 63 18 2008
20. Victoria 63 18 2009
Augstākie Rīgas torņi un baznīcas
Nosaukums Augst. Gads
1. Rīgas radio un televīzijas tornis 368 1987
2. Rīgas Svētā Pētera baznīca 123 1746
3. Āgenskalna televīzijas tornis 110 1955
4. Vanšu tilta pilons 109 1981
5. Rīgas Doms 90 1776
6. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle 86 1225
7. Uzvaras piemineklis 79 1985
8. Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca 69 1906
9. Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca 63 1869

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā
Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

Citi transporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas hokeja līgā spēlē SMS Credit.lv, HS Rīgas "Prizma/Hanza", kā arī SK LSPA/Rīga.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē Skonto FC, FK Daugava, kā arī FS METTA/Latvijas Universitāte.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi — Barons kvartāls, BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, BK Turība —, kā arī sieviešu basketbola klubi TTT Rīga, Latvijas Universitāte, RTU Merks u.c.

Radiostacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[20]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada 
Rīgas panorāma no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara 
Rīgas pils, raugoties no Daugavas 
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas 
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma 
Vecrīga, raugoties no Daugavas 
Rīgas centrālā daļa 
Rīgas ostas iekraušanas celtņi 
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts 
Vanšu tilts no Eksporta ielas 

Rīgas panorāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes
Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa


Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā dzimuši:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vissenākie laiki. Rīgas pašvaldības portāls. Atjaunināts: 2012. gada 30. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  3. World Heritage List — Riga (Latvia); No. 852 (pdf) p. 3 (67). unesco.org.
  4. Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases (html). europa.eu.
  5. Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus
  6. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
  7. Mājalapa pogoda.ru.net
  8. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (pdf fails)
  9. Rīgas pašvaldības portāls
  10. RDPAD aicina veidot apkaimes
  11. Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuālinovecojusi saite
  12. Ušakovs: Kampaņas Esi rīdzinieks rezultātā galvaspilsētā deklarējušies 10 tūkstoši cilvēku www.focus.lv 2014. gada 9. janvārī
  13. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības 01.01.2007.
  14. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības 01.01.2013.
  15. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).
  16. Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga: Anša Gulbja izdevniecība. 20 441. sleja.
  17. Central Statistical Bureau of Latvia, 2009
  18. Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija
  19. 19,0 19,1 19,2 19,3 Nav Rīgas radiostacija, bet ir dzirdama pilsētas teritorijā.
  20. Rīgas sadraudzības pilsētas
  21. Mayor Announces Sister City — Meeting (7/30/2003). Providence, RI, Office of the Mayor. Atjaunināts: 17.01.2007..novecojusi saite

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]