Rīga

	Šis objekts vai tā daļa ir iekļauts; UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Valsts
Nosaukums	Rīgas vēsturiskais centrs
Tips	kultūras
Gads	1997
Kritērijs	i, ii

Rīga
	Rīga
	— galvaspilsēta —
; Karogs	; Ģerbonis
	Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.9475, 24.10639 Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.9475, 24.10639
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	12. gadsimtā
Dibināta	1201. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1225. gada
	Administrācija
- Tips	Rīgas dome
- Domes priekšsēdētājs	Nils Ušakovs (SC)
	Platība
- galvaspilsēta	307,17 km²
- Sauszeme	258,67 km²
- Ūdens	48,5 km²
Augstums vjl	6 m
	Iedzīvotāji (01.01.2013.)
- galvaspilsēta	696 618
- blīvums	2 267,9/km²
- aglomerācijā	1 081 137
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-10(01-84)
	Mājaslapa: riga.lv

Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rīgas pilsētas logotips

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 699 203 iedzīvotājiem (2012)^[2] tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 0,94 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaits 2010. gada sākumā bija 1 081 137 iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2008. gadu, bija vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 5428 iedzīvotājiem.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.^[3] Rīga būs viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.^[4]

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Pamatraksts: Rīgas vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

Livonijas bīskapijai (1201—1255)
Rīgas arhibīskapijai (1255—1562), vienlaikus būdama metropole Livonijas konfederācijai
Rīgas brīvpilsēta (1561—1581)
Pārdaugavas hercogistei (1581—1600, de iure līdz 1629)
Zviedru Vidzemei (1600—1721)
Vidzemes guberņai (1721—1918)
Latvijas Republikai (no 1918), uz laiku esot Latvijas PSR (1940—1941, 1944—1990) un Ostlandes (1941—1944) galvaspilsēta.

Aktuālā pilsētas attīstība [izmainīt šo sadaļu]

21. gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, kuru veicināja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme 2000. gados. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka — «Gaismas pils» celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais, kopš 1970. gadiem, uzbūvētais tilts pār Daugavu. Rīgas Satiksme pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. 2006. gada maijā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, bet tā paša gada novembrī 19. NATO samits.

Sakarā ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā, Latvijas ekonomika, pēc rekordstraujas attīstības 2000. gados, pārkarsa un, nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība netika apturēta. Nozīmīgākie no tiem bija Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēkā (tā dēvētā "Gaismas pils").

Ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektāri lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Klimats [izmainīt šo sadaļu]

Pamatraksts: Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādi augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25 % no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Vecrīga

Temperatūra [izmainīt šo sadaļu]

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

−34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
−33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

+34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs) ^[5]
+34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
+33,6 °C (1959. gada 13. jūlijs un 2002. gada 1. augusts)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējama 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.^[6]^[7]

Temperatūra ( °C )
Rīgas meteoroloģiskie dati.
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2 2007	+13,5 1990	+20,5 1968	+27,9 2000	+30,1 1958	+32,5 1988	+34,1 2002	+33,6 2002	+29,3 1968	+23,4 1966	+17,2 1968	+11,5 1953	+34,1 2002
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	+2,6 1989	+4,4 1990	+4,8 2007	+8,2 1990	+14,9 1963	+17,7 1956	+22,0 2010	+19,2 2010	+14,9 2006	+9,9 1967	+5,6 1978	+4,9 2006	+10,7
Vidējā mēneša temperatūra (°C)	−3,5	−3,4	+0,1	+5,0	+11,6	+15,3	+17,2	+16,5	+11,8	+7,1	+2,3	−1,5	+6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	−14,2 1987	−13,4 1985	−7,7 1952	+0,9 1955	+8,0 1980	+12,6 1962	+14,3 1979	+13,3 1956	+9,7 1986	+2,7 1976	−2,8 1965	−10,5 1978	+3,2
Absolūtais minimums (°C)	−33,7 1970	−34,9 1956	−23,3 1960	−11,4 1963	−5,3 1944	−1,2 1965	+4,0 1968	+0,0 1966	−4,1 1976	−8,7 1979	−19,0 1998	−31,9 1978	−34,9 1956
Sniega sega
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm)	9	12	7	—	—	—	—	—	—	—	2	6	—
Maksimālais sniega segas biezums (cm)	65 1908	79 1900	76 1900	13	—	—	—	—	—	39 2003	34	46 2010	79 1900
Saulainība
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī	36	65	133	237	280	296	296	246	186	91	31	24	1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un pagoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada.

Fauna [izmainīt šo sadaļu]

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar precīzi noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesku un meža caunu.

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram mājas balodis, mājas zvirbulis, arī svīre un kovārnis. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle.

Rīgas pilsētas administratīvā robeža [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta

Pamatraksts: Rīgas robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Administratīvais iedalījums [izmainīt šo sadaļu]

Pļavnieku apkaimes panorāma

Rīgas pilsēta ir iedalīta sešās administratīvās vienībās:

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir samazinājies visstraujāk.^[8]

Teritorijas iedalījums [izmainīt šo sadaļu]

Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%)
Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%)
Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%)
Parki aizņem 57,54 km² (19,0%)
Ūdens platība aizņem 48,50 km² (15,8%)^[9]

Rīgas apkaimes [izmainīt šo sadaļu]

Kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas), tomēr nosacīti Rīga bija sadalīta 47 rajonos, jeb mikrorajonos. Mikrorajonu robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu, bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.^[10]^[11]

Rīgas apkaimju uzskaitījums [izmainīt šo sadaļu]

Demogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas siluets

Vecrīgas skats — priekšplānā "Trīs brāļi", fonā Doma baznīca

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēlinājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000.

Toties naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku - Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).^[12], turpretī 2013. gadā Rīgā bija piereģistrēti 509 168 Latvijas pilsoņi (73,1%), 152 889 Latvijas nepilsoņi (21,9%), 102 bezvalstnieki, 50 alternatīvie, 24 bēgļi, kā arī 34 385 citu valstu pilsoņi (4,9%).^[13]

Gads	Iedz. skaits
1767	19 500
1800	29 500
1840	60 600
1867	102 600
1881	169 300
1897	282 200
1913	517 500
1920	185 100
1930	377 900
1940	353 800

Gads	Iedz. skaits
1941	335 200
1945	228 200
1950	482 300
1955	566 900
1959	580 400
1965	665 200
1970	731 800
1975	795 600
1979	835 500
1987	900 300

Gads	Iedz. skaits
1990	909 135
1991	900 455
1992	889 741
1993	863 657
1994	843 552
1995	824 988
1996	810 172
1997	797 947
1998	786 612
1999	776 008

Gads	Iedz. skaits
2000	764 329
2001	756 627
2002	747 157
2003	739 232
2004	735 241
2005	731 762
2006	727 578
2007	722 485
2008	717 371
2009	715 978

Gads	Iedz. skaits
2010	709 145
2011	703 581
2012	699 203
2013	696 618

Nacionālais sastāvs [izmainīt šo sadaļu]

Samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī poļu un citu, mazāku grupu (t.i. viņu īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu un ukraiņu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2013. gadā - 3,86%) vai arī neizvēlas tautību (2013. gadā - 2,88%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2013. gada 1. janvārī tas bija šāds:^[14]

Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Rīgā 2013. gadā
Latvieši	42,46%▲	295 824
Krievi	39,94%▼	278 237
Baltkrievi	4,04%▼	28 130
Ukraiņi	3,79%▼	26 378
Poļi	1,97%▲	13 455
Ebreji	1,01%▼	7028
cita	3,86%▲	26 405
neizvēlēta	3,10%▲	21 209

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā (1867—2011):^[15]^[16]

	1867	1881	1897	1913	1917	1919	1920	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
Latvieši (īpatsvars)	24 199* (23,6%)	49 974* (29,5%)	127 046* (45,0%)	218 097* (42,2%)	114 379 (54,3%)	109 660 (51,5%)	99 580 (54,9%)	227 842 (60,3%)	242 731 (63,0%)	258 528 (44,5%)	299 072 (40,9%)	317 546 (38,3%)	331 934 (36,5%)	313 368 (41,0%)	298 412 (42,4%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati

Augstceltnes un augstākās būves [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas radio un televīzijas tornis

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka

Pamatraksts: Rīgas augstceltnes un augstākās būves

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā un tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri un tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. Kad tiks pabeigta Z-Towers celtniecība (133 metri), tas kļūs par augstāko celtni ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs.

	Nosaukums	Augst.	Stāvi	Gads
Augstākās Rīgas ēkas
1.	Z-Towers	135	34	2014
2.	Saules akmens	123	28	2004
3.	Panorama Plaza II	114	32	2007
4.	Zinātņu akadēmijas augstceltne	108	21	1955
5.	Panorama Plaza I	99	27	2006
6.	Radisson Blu Hotel Latvija	95	27	1976
7.	Zemkopības ministrijas augstceltne	92	26	1976
8.	Latvijas Televīzijas augstceltne	89	22	1987
9.	Astra Lux	81	24	2007
10.	Solaris (2 ēku komplekss)	78	25	2005
11.	Preses nams	77	22	1977
12.	Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss)	76	24	2008
13.	Rietumu Bankas galvenā ēka	70	20	2008
14.	Centra nams	69	9	2005
15.	Gaismas pils	68	13	2012
16.	Gloria	63	18	2005
17.	Liberta	63	18	2006
18.	Fortuna	63	18	2008
29.	Verita	63	18	2008
20.	Victoria	63	18	2009

	Nosaukums	Augst.	Gads
Augstākie Rīgas torņi un baznīcas
1.	Rīgas radio un televīzijas tornis	368	1987
2.	Rīgas Svētā Pētera baznīca	123	1746
3.	Āgenskalna televīzijas tornis	110	1955
4.	Vanšu tilta pilons	109	1981
5.	Rīgas Doms	90	1776
6.	Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle	86	1225
7.	Uzvaras piemineklis	79	1985
8.	Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca	69	1906
9.	Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca	63	1869

Transports [izmainīt šo sadaļu]

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā [izmainīt šo sadaļu]

Pamatraksts: Sabiedriskais transports Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

Citi transporta veidi [izmainīt šo sadaļu]

Sports [izmainīt šo sadaļu]

2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas hokeja līgā spēlē SMS Credit.lv, HS Rīgas "Prizma/Hanza", kā arī SK LSPA/Rīga.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē Skonto FC, FK Daugava, kā arī FS METTA/Latvijas Universitāte.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi — Barons kvartāls, BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, BK Turība —, kā arī sieviešu basketbola klubi TTT Rīga, Latvijas Universitāte, RTU Merks u.c.

Radiostacijas [izmainīt šo sadaļu]

88,6 MHz — Jumor FM
89,2 MHz — Radio SWH Rock
90,0 MHz — Spin FM
90,7 MHz — Latvijas Radio 1
91,5 MHz — Latvijas Radio 2
91,9 MHz — TOP Radio ^[17]
92,4 MHz — Kurzemes Radio ^[17]
93,1 MHz — Radio NABA
93,9 MHz — Radio Baltkom
94,5 MHz — Rīga Radio
94,9 MHz — Capital FM
96,2 MHz — Krievijas Hitu Radio
96,8 MHz — Super FM
97,3 MHz — Radio QBS ^[17]
99,0 MHz — Radio Jūrmala ^[17]

99,5 MHz — Europa Plus
100,0 MHz — Radio PIK
100,5 MHz — BBC Radio
101,0 MHz — Radio 101
101,8 MHz — Latvijas Kristīgais Radio
102,7 MHz — Radio MIX FM
103,2 MHz — Avtoradio
103,7 MHz — Latvijas Radio 3 – Klasika
104,3 MHz — European Hit Radio
105,2 MHz — Radio SWH
105,7 MHz — Radio SWH +
106,2 MHz — Star FM
107,2 MHz — Radio Skonto
107,7 MHz — Latvijas Radio 4 – Doma Laukums

Sadraudzības pilsētas [izmainīt šo sadaļu]

Rīgai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:^[18]

Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]

Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu.
Rīgas panorāma 20. gadsimta sākumā.
Rīgas pils, raugoties no Daugavas.
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas.
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma.
Rīgai dāvinātais pulkstenis no tās sadraudzības pilsētas Kobes. Tas rāda laiku abās pilsētās.
Vecrīga, raugoties no Daugavas.
Riga new bridge.jpg

Vanšu tilts pār Daugavu.
Rīgas centrālā daļa.
Rīgas ostas iekraušanas celtņi.
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts.
Vanšu tilts no Eksporta ielas.