Vandalisms

Vikipēdijas lapa
Vārda izcelsme saistīta ar ģermāņu cilti — vandaļi, kas 455. gadā izlaupīja Romu

Vandalisms ir apzināta un bezjēdzīga kultūras un materiālu vērtību iznīcināšana vai bojāšana. Cilvēkus, kas veic šādas darbības, sauc par vandaļiem.

Par vandalismu sauc arī datoru vīrusu apzinātu lietošanu datorprogrammu un to dokumentu bojāšanai un iznīcināšanai.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārda izcelsme saistīta ar ģermāņu cilti — vandaļiem, kas 455. gada jūnijā izlaupīja Romu. Vandaļi drīzāk laupīja un aizveda dārgumus, nevis tos iznīcināja. Kaut arī vandaļi sagūstīja un aizveda tūkstošiem gūstekņu ar mērķi dabūt izpirkuma maksu, pāvestu Leo I iecēla amatā tieši par Romas iedzīvotāju paglābšanu no pilnīgas iznīcības.

Termina "vandalisms" parādīšanās attiecināma uz Lielās franču revolūcijas laiku. Pirmo reizi terminu pielietojis Ģenerālštatu deputāts abats Anri Greguārs. 1794. gadā viņš uzstājās ar "Atskaiti par vandaļu veiktajiem postījumiem un to novēršanas līdzekļiem", aicinot ar pašām nežēlīgākajām metodēm nepieļaut mākslas pieminekļu iznīcināšanu. Greguārs ar to bija domājis jaunās Francijas Republikas armijas darbību.

19. gadsimtā vārds "vandalisms" iegājās ikdienas sarunvalodā, apzīmējot mākslas vērtību un arhitektūras pieminekļu postīšanu vai bezjēdzīgu iznīcināšanu.