Finanšu nestabilitātes hipotēze

Finanšu nestabilitātes hipotēze (angļu: Financial Instability Hypothesis) ir pētijums, ko izvērsa amerikāņu ekonomists Haimans Minskījs (Hyman Minsky) un valdības un centrālbankas reizēm ņem vērā makroekonomiskās politikas lēmumos.

Raksturojums

Kapitālisma ekonomika iekļauj inflāciju un deflāciju, kurām ir potenciāls iziet ārpus kontroles. Valstu valdību mērķi parasti ir apturēt ekonomisko lejupslīdi, taču paskatoties vēsturē daži lēmumi ir bijuši neveiksmīgi.^{[nepieciešama atsauce]} Šīs vēsturiskās epizodes tiek pieminētas rakstos par ekonomisko līdzsvaru.^{[nepieciešama atsauce]}

Atšķirībā no klasiskāsās monitārās politikas teorijas, finanšu nestabilitātes hipotēze uztver bankas peļņas meklēšanas nozīmi. Bankas meklē peļņu, finansējot baņķierus un to darbības. Tāpat kā visi uzņēmēji kapitālistu ekonomikā, bankas apzinās, ka inovācijas nodrošina peļņu. Tādējādi bankas (izmantojot terminu attiecībā uz visiem finanšu starpniekiem), vai tie būtu brokeri vai dīleri, ir parādu tirgotāji, kas cenšas ieviest jauninājumus aktīvos, kurus viņi paši ir iegādājušies. Šis inovatīvais banku raksturojums un finanses padara par spēkā neesošu pamata priekšnosacījumu no ortodoksālās naudas daudzuma teorija par efektu, ka ir nemainīgs „naudas” postenis, kura apgrozības ātrums ir pietiekami tuvs, lai būtu nemainīgs: tādējādi izmaiņas šajā naudas piedāvājumā ir lineāra proporcionāla attiecība uz labi definētu cenu līmeni.

Pirmā finanšu nestabilitātes hipotēzes teorēma ir, ka ekonomika ir finansēšanas režīms, kurš saskaņā ar to ir stabils, un finansēšanas režīms, kurā tas ir nestabils. ^{[nepieciešama atsauce]} Otrā finanšu nestabilitātes hipotēzes teorēma ir, ka ilgstošā labklājības laikā, ekonomika pārvadā no finansiālajām attiecībām, kas padara stabilu sistēmu finansiālajām attiecībām, kas savukārt padara par nestabilu sistēmu.^{[nepieciešama atsauce]} Finanšu nestabilitātes hipotēze ir kapitālistiskās ekonomikas modelis, kurš nebalstās uz ārējiem satricinājumiem, kas veido uzņēmuma dažādu grūtību ciklus. Hipotēze uzskata, ka vēsturiski uzņēmuma cikli ir sajaukušies no (i) kapitālistiskās ekonomikas iekšējas dinamikas, un (ii) sistēmu iejaukšanās un regulēšana, kura ir paredzēta, lai saglabātu ekonomikas darbību saprātīgās robežās.

Atsauces un piezīmes

Minskīja moments (angļu: Minsky Moment) ir finanšu nestabilitātes notikums, piemēram, kad investori un spekulanti ar lieliem parādiem steidzās pārdot aktīvus un izraisa lielu kritumu finansu tirgos (tirgos, kuriem it kā pietrūkst naudas). Rakstīts, ka šis termins pirmo reizi lietots spriežot par 1998. gada Krievijas finansu krīzi.^{[nepieciešama atsauce]}

• What's a Minsky moment? – Seattle Post-Intelligencer
• Minsky has his moment – Financial Reality
• Housing Minsky moment – Doctor Housing Bubble
• Have we reached a Minsky moment? – MoneyWeek

Ārējās saites

[2] Akadēmiski raksti par hipotēzi