Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
1500 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 5. februāris
Dalībnieki30 no 16 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Nīderlande
Sudraba medaļa   Japāna
Bronzas medaļa   Nīderlande
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

1500 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 7. februārī. Tajās bija pārstāvēti 30 sportisti no 16 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu ieguva Nīderlandes sportiste Irēna Vista (finiša rezultāts — 1:53.28), sudraba medaļu ieguva Japānas sportiste Miho Takagi (finiša rezultāts — 1:53.72), bet bronzas medaļu izcīnīja arī Nīderlandes sportiste Antuanete de Jonga (finiša rezultāts — 1:54.82).[1] Vistai šī bija 6 olimpiskā zelta medaļa pēc kārtas olimpiskajās spēlēs no 2006. gada Turīnas olimpiskajām spēlēm. Viņa arī šajā disciplīnā laboja olimpisko rekordu.

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejamas 30 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 20 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[2]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (1:59.50) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[3]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Irēna Vista
 Nīderlande

Miho Takagi
 Japāna

Antuanete de Jonga
 Nīderlande

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 1:49.83 Valsts karogs: Japāna Miho Takagi (Japāna) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2019. gada 10. marts
Olimpiskais rekords 1:53.51  Jorīna ter Morsa (Nīderlande) Valsts karogs: Krievija Soči, Krievija 2014. gada 16. februāris
Trases rekords 2:00.43 Valsts karogs: Ķīna Iņa Cji (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 10. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 1:53.28  Irēna Vista (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 7. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 12 Irēna Vista  Nīderlande 1:53.28 OR; TR
2 15 Miho Takagi  Japāna 1:53.72 +0.44
3 11 Antuanete de Jonga  Nīderlande 1:54.82 +1.54
4 13 Ajano Sato  Japāna 1:54.92 +1.64
5 9 Marieke Grēnevuda  Nīderlande 1:54.97 +1.69
6 13 Frančeska Lollobridžida  Itālija 1:55.20 +1.92
7 15 Jeļizaveta Golubeva  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:55.30 +2.02
8 10 Nana Takagi  Japāna 1:55.34 +2.06
9 7 Jevgeņija Laļenkova  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:55.74 +2.46
10 14 Britānija Bou  ASV 1:55.81 +2.53
11 10 Haņa Mei  Ķīna 1:56.08 +2.80
12 14 Ragne Viklunda  Norvēģija 1:56.46 +3.18
13 12 Ivanī Blondēna  Kanāda 1:56.49 +3.21
14 11 Nadežda Morozova  Kazahstāna 1:56.85 +3.57
15 9 Iņa Cji  Ķīna 1:57.00 +3.72
16 4 Jekaterina Slojeva  Baltkrievija 1:58.41 +5.13
17 6 Ardaka Aknara  Ķīna 1:58.59 +5.31
18 7 Jekaterina Aidova  Kazahstāna 1:59.01 +5.73
19 8 Natālija Červonka  Polija 1:59.03 +5.75
20 5 Mija Kilburga  ASV 1:59.11 +5.83
21 8 Nikola Zdrāhalova  Čehija 1:59.54 +6.26
22 4 Jeļena Sohrjakova  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:59.58 +6.30
23 5 Marina Zujeva  Baltkrievija 1:59.82 +6.54
24 6 Medisona Pīrmena  Kanāda 1:59.89 +6.61
25 3 Mišele Ūriga  Vācija 2:00.20 +6.92
26 1 Huana Jutina  Ķīnas Taipeja 2:00.78 +7.50
27 1 Elija Smedinga  Lielbritānija 2:01.09 +7.81
28 3 Sofija Karolīna Haugena  Norvēģija 2:01.57 +8.29
29 2 Sandrīna Tasa  Beļģija 2:03.39 +10.11
30 2 Magdalena Čiščona  Polija 2:05.64 +12.36

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 30 sportisti no 16 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]