Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10000 metri vīriešiem

Vikipēdijas lapa
10000 metri vīriešiem
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 11. februāris
Dalībnieki12 no 9 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Zviedrija
Sudraba medaļa   Nīderlande
Bronzas medaļa   Itālija
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

10000 metri vīriešiem bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 11. februārī. Tajās bija pārstāvēti 12 sportisti no 9 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā izcīnīja Zviedrijas sportists Nilss van der Pūls (finiša laiks — 12:30.74), sudraba medaļu arī ieguva Nīderlandes sportists Patriks Rusts (finiša laiks — 12:44.59), bet bronzas medaļu izcīnīja Itālijas sportists Davide Gioto (finiša laiks — 12:45.98). Van der Pūlam šī bija otrā zelta medaļa, bet itālis Gioto ieguva savu pirmo olimpisko medaļu.[1] Van der Pūls, ar savu finiša laiku — 12:30.74, laboja pasaules un olimpisko rekordu šajā disciplīnā.[2]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejamas 12 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 8 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie četri ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās divas vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (13:30.00 vai 6:25.00 (5000 metriem)) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Nilss van der Pūls
 Zviedrija

Patriks Rusts
 Nīderlande
Davide Gioto
 Itālija

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 12:32.95 Valsts karogs: Zviedrija Nilss van der Pūls (Zviedrija) Valsts karogs: Nīderlande Hērenvēna, Nīderlande 2021. gada 14. februāris
Olimpiskais rekords 12:39.77  Teds Jans Blūmens (Kanāda) Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 15. februāris
Trases rekords
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 12:30.74  Nilss van der Pūls (Zviedrija) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 11. februāris
Olimpiskais rekords
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  WR   — pasaules rekords;  NR   — valsts rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 5 Nilss van der Pūls  Zviedrija 12:30.74 OR; TR
2 2 Patrik Rusts  Nīderlande 12:44.59 +13.85
3 5 Davide Gioto  Itālija 12:45.98 +15.24 NR
4 4 Jorits Bergsma  Nīderlande 12:48.94 +18.20
5 4 Aleksandrs Rumjancevs  Krievijas Olimpiskā komiteja 12:51.33 +20.59 NR
6 1 Greiems Fišs  Kanāda 12:58.80 +28.06
7 3 Patriks Bekerts  Vācija 13:01.23 +30.49
8 6 Teds Jans Blūmens  Kanāda 13:01.39 +30.65
9 2 Mišels Malfati  Itālija 13:01.42 +30.68
10 6 Barts Svingss  Beļģija 13:02.43 +31.69
11 3 Riosuke Cučija  Japāna 13:02.49 +31.75
12 1 Pīters Maikls  Jaunzēlande 13:33.53 +1:02.79

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 12 sportisti no 9 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]