Čukotkas-Kamčatkas valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čukotkas-Kamčatkas valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Krievijas Tālie Austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Čukotkas-Kamčatkas
Atzari:
ISO 639-1: cc


Chukotko-Kamchatkan map XVII-XX.png
Valodu izplatības areāls 17. gs. (šrafējums) un 20. gs. beigās.

Čukotkas-Kamčatkas valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kas izplatīta galvenokārt Krievijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū un Kamčatkas novadā, kā arī Jakutijā un Magadanas apgabalā.

Saime dalās divos atzaros, kuros ietilpst 5 radniecīgas valodas. Ziemeļu atzarā, sauktā par Čukotkas atzaru, ietilpst četras valodas, no kurām dzīvas ir trīs:

  • Čukču valoda - daudzskaitlīgākā no saimes valodām (7,7 tūkstoši runātāju), izplatīta galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū.
  • Korjaku valoda - izplatīta Kamčatkas novada bijušajā Korjaku autonomajā apvidū, 3 tūkstoši runātāju.
  • Aļutoru valoda - izplatīta Kamčatkā, tiek reizēm uzskatīta par korjaku valodas dialektu, 2 tūkstoši runātāju.
  • Kereku valoda - bija izplatīta Čukotkas ziemeļu piekrastē, pēdējie runātāji miruši 20. gs. beigās.

Dienvidu atzarā mūsdienās ietilpst tikai viena itelmeņu valoda ar 50-400 runātājiem. Pārējās divas atzara valodas izmirušas 18. gs. beigās. Itelmeņu valodas radniecība ar pārējām saimes valodām ir attāla un tikusi sistematizēta tikai nesen.

Visas saimes valodas atrodas stiprā krievu valodas ietekmē un visbiežāk runātāji krievu valodu pārvalda labāk par savu dzimto valodu.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baldi, Philip. 2002. The Foundations of Latin. Berlin: Mouton de Gruyter.
  • Fortescue, Michael. 1998. Language Relations Across Bering Strait. London: Cassell & Co.
  • Fortescue, Michael. 2005. Comparative Chukotko-Kamchatkan Dictionary. Trends in Linguistics 23. Berlin: Mouton de Gruyter.
  • Greenberg, Joseph H. 2000. Indo-European and Its Closest Relatives: The Eurasiatic Language Family. Volume 1, Grammar. Stanford: Stanford University Press.
  • Greenberg, Joseph H. 2002. Indo-European and Its Closest Relatives: The Eurasiatic Language Family. Volume 2, Lexicon. Stanford: Stanford University Press.