Īstaustekļu taisnspārņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Īstaustekļu taisnspārņi
Caelifera (Ander, 1936)
Romalea guttata
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
Apakškārta Īstaustekļu taisnspārņi (Caelifera)
Iedalījums

8 virsdzimtas:[1]

Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām. Otra ir gartaustekļu taisnspārņu apakškārta (Ensifera). Īstaustekļu taisnspārņu apakškārta apvieno apmēram 11 000 aprakstītas sugas, kas iedalītas apmēram 2400 ģintīs[2] un 8 virsdzimtās.[1] Šajā apakškārtā joprojām ir daudzas neaprakstītas un neizpētītas sugas, īpaši tropu lietusmežos dzīvojošās.[2]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parkšķis (Psophus stridulus) ir Latvijā aizsargājama siseņu suga

Latvijā konstatētas 27 siseņu sugas. Rets viesis ir klejotājsisenis (Locusta migratoria). Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 4 siseņu sugas: sarkanspārnu smiltājsisenis (Bryodema tuberculatum), zilspārnu smiltājsisenis (Sphingonotus coerulans), raibspārnu smiltājsisenis (Oediopoda coerulescens) un parkšķis (Psophus stridulus).[3]

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstaustekļu taisnspārņu taustekļi kopumā ir īsāki nekā to ķermeņi. Šīs grupas taisnspārņiem ir arī īss dējeklis. Mute - grauzējtipa, kas piemēroti cietas barības sasmalcināšanai.[4] Siseņiem stridulācijas orgāni jeb skaņu radītājas ierīces atrodas uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem.[5] Tie sisina, pakaļkājas beržot pret priekšspārnu malu. Dažas sugas arī lidojumā rada skaņu. Katrai sugai sisināšana ir atšķirīga.[3] Pakaļkāju ciskas ir garas, muskuļotas un spēcīgas, piemērotas lēkšanai.[6] Lielākajai daļai sugu ir spārni. Lidošanai piemēroti ir tikai plēvveida pakaļspārni jeb lidspārni. Priekšspārni jeb segspārni ir ādaini un nav piemēroti lidošanai. Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Vēdera galā tām ir divi pāri cerku, ar kurām ierakties zemē, dējot olas.

Siseņus var viegli sajaukt ar sienāžiem, bet tiem ir vairākas būtiskas atšķirības. To taustekļiem ir atšķirīgs posmu skaits (siseņiem mazāks par 20), atšķirīga dējekļa uzbūve un atšķirīgs skaņas veidošanas princips, kā arī skaņu uztverošo - timpanālo orgānu novietojums. Siseņiem tas ir pirmā vēdera posma sānos.[7]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma lielais sisenis (Brachystola magna) ir ne tikai augēdājs, tas arī uzbrūk citiem siseņiem un sienāžiem, tos nogalinot un apēdot
Konusgalvas sisenis (Pyrgomorphidae)
Mērkaķsisenis (Eumastacidae)
Sīksisenis (Tetrigidae)

Lielākā daļa no īstaustekļu taisnspārņiem barojas ar augu izcelsmes barību - zāli, lapām un graudiem, bet daļa šo kukaiņu ir visēdāji.[8] Atšķirībā no citiem augēdājiem kukaiņiem, no kuriem 70% barojas ar vienas sugas vai vairāku sugu augiem no vienas ģints, siseņi pamatā barojas ar daudziem un dažādiem augiem. Ir sugas, kas ir spiestas vienas dienas laikā baroties ar viena veida augu, jo tie slēpjas no saviem ienaidniekiem un daudz nekustās. Tomēr ik pa laikam tie nomaina savu apmešanās augu. Ir sugas, kas augus maina nepārtraukti, uzturoties uz tiem īsu brīdi, nedaudz pa ceļam tos uzkožot. Toties kreosota krūmu sisenis (Bootettix argentatus) ir vienīgā suga, kas barojas tikai ar viena veida augu - kreosota krūma (Larrea tridentata) lapām.[9] Starp siseņiem ir vēl viens izņēmums - līdzenuma lielais sisenis (Brachystola magna). Tas pamatā barojas ar augiem, bet tas ir arī plēsīgs. Lielais sisenis pie izdevības mēdz uzbrukt citiem siseņiem un sienāžiem, kā arī citiem kukaiņiem, tos nogalinot un apēdot.[9]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]