Žaks Rogē
Vikipēdijas raksts
.jpg)
Žaks Kounts Rogē (nīderlandiešu: Jacques, Count Rogge dzimis 1942. gada 2. maijā Gentā, Beļģijā) ir sporta funkcionārs. Viņš ir astotais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents.
[izmainīt šo sadaļu] Personīgā dzīve
Pēc profesijas Rogē ir ortopēds, viņš mācījies Gentas universitātē. 1968., 1972. un 1976. gada vasaras olimpiskājās spēlēs viņš piedalījās burāšanas sacensībās. Rogē pārstāvējis arī Beļģijas regbija izlasi.
Viņš bijis Beļģijas Olimpiskās komitejas prezidents no 1989. līdz 1992. gadam. Prezidenta amatā Rogē strādājis arī Eiropas Olimpiskajā komitejā no 1989. līdz 2001. gadam. Par SOK locekli Rogē kļuva 1991. gadā, bet komitejas valdē iekļuva 1998. gadā. Brīvajā laikā viņš lasa vēstures un zinātnisko literatūru.[1]
2001. gada 16. jūlijā Rogē ievēlēja par SOK prezidentu. Viņš ir Huana Antonio Samaranča pēctecis, kurš bija SOK prezidents kopš 1980. gada. Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Rogē kļuva par pirmo SOK prezidentu, kurš apmeties olimpiskajā ciematā. To viņš darīja, lai pietuvinātos sportistiem.
Rogē aktīvi iesaistījies darbībās, lai beisbols un softbols tiktu svītrots no olimpisko spēļu programmas. 2005. gada SOK kongresā lēmums tika apstiprināts, un šie sporta veidi jau 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu programmā vairs nebūs. Viņš gan nenoliedz iespēju, ka nākotnē šie sporta veidi varētu atgriezties olimpiādē.
Rogē nav izticis arī bez krietnas devas kritikas. Viņš pārmeta Useinam Boltam par viņa gavilēm pēc izcīnītās zelta medaļas sprinta distancē.[2] Žurnālisti ar to nebija mierā un nosodīja SOK prezidenta rīcību.[3] Arī grieķu sabiedrība nav apmierināta ar Rogē izteicieniem, piemēram, "grieķi ieguvuši zelta medaļu dopingā".
