Beisbols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beisbols
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Pirmsākumi 18. gadsimta vidus vai agrāk, Anglija (agrīnais veids).
1846. gada 19. jūnijs, Hobokena (pirmā reģistrētā spēle ar kodificētiem noteikumiem).
Īpašības
Komandas 9
Veids nūja un bumbiņa
Olimpiskās spēles 1992—2008

Beisbols ir komandu sporta spēle ar bumbu un vāli, kurā spēlētājiem ar atsevišķiem pārskrējieniem jāvirzās no bāzes uz bāzi, kamēr aizsardzībā esošā komanda ar vāli atsisto bumbu nav nogādājusi atpakaļ attiecīgajā bāzē. Uzvar komanda, kas pēc deviņām maiņām veikusi vairāk pilnu pārskrējienu. Beisbols ir ASV nacionālā sporta spēle.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika Ņūdžersijā 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876. gadā, un mūsdienās beisbols ir viena no populārākajām un aizraujošākajām sporta spēlēm ASV. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, ASV prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.

Mūsdienu beisbols, tāds, kādu mēs to pazīstam šodien, radās Amerikā, 18. gadsimtā. Beisbols izveidojies no senas angļu spēles “rounders”. Sākumā beisbolu pārsvarā spēlēja bērni. 19. gadsimta otrajā pusē sākās beisbola tālāka attīstība, un radās pirmās amatieru komandas. 1869. gadā, ASV pilsētā Sinsinati, tika nodibināts pirmais profesionālais beisbola klubs — “Cincinnati Red Stockings”. Savas darbības sākumā tas spēlēja vairākus mačus ar vietējām pusprofesionālajām un amatieru komandām. Jaundibinātais profesionāļu klubs palika nepārspēts. Tālākajos gados beisbola popularitāte strauji auga, un amerikāņu avīzes nodēvēja beisbolu par “nacionālo izklaidi” un “nacionālo spēli”. 1871.gadā izveidojās pirmā beisbola līga. Tā saucās “Nacionālā Asociācija”. Jau pēc 4 gadiem tā beidza pastāvēt. 1876.gadā izveidoja “Nacionālo Līgu”, kura pastāv vēl šodien. Kopā ar 1901.gadā izveidoto “Amerikas Līgu” tā veido MLB līgu. 19.gadsimta beigās aktīvi izveidojās arī citas līgas, bet tās visas agri vai vēlu izjuka. Nacionālā Līga un Amerikas Līga “izdzīvoja” un kā jau minēju, vēl šodien ir MLB sastāvdaļas.

Beisbols kļuva populārs arī citās valstīs. Pirmā valsts, kur šī amerikāņu spēle izplatījās, ir ASV lielais kaimiņš Kanāda. 1877.gadā tika izveidota “Starptautiskā Līga” (International League), kur piedalījās komandas no abām valstīm. Kaut arī beisbols Kanādā kļuva populārs ļoti ātri, amerikāņi Kanādas komandu neiekļāva savā Nacionālajā līgā līdz pat 1969.gadam, kad Monreālas “Expos” pievienojās Nacionālajai līgai ar mērķi paplašināt MLB. 1977.gadā Toronto “Blue Jays” pievienojās Amerikas līgai. Šī komanda kļuva par MLB čempioniem 1992. un 1993. gadā, un vēl joprojām ir vienīgā komanda ārpus ASV, kurai izdevies iegūt čempiontitulu. 2004. gadā “Expos” komanda pārcēlās uz Vašingtonu un tagad pazīstama kā “Nationals”.

Pirmā beisbola līga ārpus ASV un Kanādas izveidojās Kubā. Šajā valstī ir ļoti bagātas beisbola tradīcijas un kopš 20.gadsimta 30.gadiem, kad sākās spēles starp valstsvienībām, Kubas nacionālā komanda ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Starp abiem pasaules kariem, arī citās valstīs sāka veidot profesionālās līgas. 1922.gadā Nīderlandē izveidoja pirmo beisbola līgu Eiropā, 1934.gadā beisbola līgu dibināja arī Austrālijā, arī Āzija sagaidīja savu līgu — 1936.gadā Japānā. 1938.gadā Karību jūras salās izveidojās jau vēlviena līga — savs nacionālais čempionāts bez Kubas bija arī Puertoriko. Pēc 2.pasaules kara beisbola popularitātes sprādziens bija vērojams arī starp latīņamerikāņu tautām — 1945.gadā līgas izveidoja Meksika un Venecuēla. 1951.gadā sekojot savu kaimiņu Kubas un Puertoriko piemēram, savu čempionātu izveidoja arī Dominikānas Republika. Izplatība turpinājās arī Āzijā — profesionālā beisbola līgas izveidojās Korejā (1982.gadā), Taivānā (1990.gadā), un Ķīnā (2003. gadā).

Augstākā beisbola līga (MLB)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MLB (Major League Baseball) ir spēcīgākā profesionālā beisbola līga pasaulē. Tāpat kā citās Amerikas profesionālā sporta līgās (NBA, NHL, NFL u.c.) , MLB apvieno divas līgas jeb konferences. Tās saucas Nacionālā līga (National League) un Amerikas līga (American League).

MLB regulārā sezona sākās marta beigās vai aprīļa sākumā, un beidzas oktobra beigās. Februārī un marta sākumā notiek „spring training”, kur komandas gatavojās sezonai. Notiek dažādas treniņnometnes un pārbaudes spēles. Pēc regulārās sezonas notiek play-off, oktobra beigās notiek pati MLB kulminācija — „World Series”. „World Series” ir MLB finālturnīrs, kur sacenšas komandas, kuras izturējušas play-off kārtu. Lai arī pēc nosaukuma izklausās, ka šajā turnīrā vajadzētu piedalīties komandām ne tikai no Amerikas, tā tas nav. Amerikāņi domā, ka tā komanda, kas iegūst MLB čempionu titulu, iegūst arī pasaules spēcīgākās komandas titulu. Jāatzīst, ka taisnība tomēr viņiem ir.

MLB piedalās 30 komandas. Agrāk (no 1997. gada) Nacionālajā līgā bija 16 komandas, Amerikas līgā — 14 komandas. Taču sākot ar 2013. gada sezonu, katrā no līgām ir pa 15 komandām, viens klubs - Hjūstonas "Astros" tika pārcelts no Nacionālās līgas uz Amerikas līgu. Katra līga (konference) ir sadalīta 3 divīzijās. Katras komandas regulārā sezona sastāv no 162 spēlēm. Pēc regulārās sezonas, play-off iekļūst 8 komandas. Katras divīzijas uzvarētāja, un atlikušās 2 iegūst komanda, kas ieguva „wild-card”. „Wild-card” iegūst divas labākās divīziju 2.vietu ieguvējas. Komandas izspēlē 3 play-off kārtas, un tad labākās komandas sacenšās MLB finālsērijā — Pasaules sērijā.

Beisbols ārpus ASV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beisbols Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī Latvijā beisbols pamazām iegūst popularitāti. No 2003.gada notiek Latvijas čempionāts beisbolā. 2007. gadā nodibināta Latvijas Beisbola federācija. Pēc Starptautiskās beisbola federācijas (IBAF) datiem, šobrīd Latvijas beisbolisti ir 72. vietā pasaulē.[1]

Latvijas čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Komanda
2003 Siguldas YMCA
2004 BK "Rīga"
2005 BK "Rīga"
2006 BK "Rīga"
2007 Rīgas Diamonds
2008 Rīgas "Lauvas"
2009 Rīgas Diamonds / Latvijas Universitāte
2010 Rīgas "Lauvas"
2011 Rīgas "Lauvas"
2012 Rīgas "Lauvas"

Beisbols Olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēle starp Japānas un Nīderlandes izlasēm.

Septiņās Olimpiskajās spēlēs (1912., 1936., 1952., 1956., 1964., 1984., un 1988. gada spēlēs) beisbols bija iekļauts kā demonstrācijas sporta veids, no 1992. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm līdz 2008. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm beisbols bija oficiālajā vasaras olimpisko spēļu programmā. 2005.gada jūlijā, 117. Starptautiskās Olimpiskās komitejas kongresā tika nolemts, ka 2012. gada Vasaras spēlēs Londonā beisbola un softbola turnīri netiks rīkoti. Līdz ar to tas kļuvis par otro sporta veidu olimpiādes vēsturē, kas ticis izslēgts no olimpisko sporta veidu saraksta (1936. gadā no Olimpiskās programmas tika izslēgts polo) taču pastāv iespēja, ka šie sporta veidi atgriezīsies 2016. gada Vasaras spēlēs Riodežaneiro.

Olimpiskajam beisbola turnīram kvalifikācija notika šādi: olimpiādes rīkotājvalsts turnīram kvalificējas automātiski, pārējās 7 vietas tiek noskaidrotas katra kontinenta kvalifikācijas turnīrā. Amerikai tiek pirmās 2 kvalifikācijas turnīra vietas, Eiropai 1, Āzijai 1. Atlikušās trīs vietas tiek noskaidrotas īpašā turnīrā, kas tiek rīkots pēc kontinentu kvalifikācijas turnīriem. Tajā piedalās Amerikas kvalifikācijas turnīra 4. un 5.vieta, Eiropas 2. un 3.vieta, Āzijas 2. un 3.vieta, Āfrikas 1.vieta un arī Okeānijas 1.vieta.

Olimpiskās spēles bieži sakrīt ar laiku, kad norisinās Augstākās beisbola līgas spēles, līdz ar to paši labākie spēlētāji savu valstu izlases nepārstāv. Visvairāk zelta medaļas (trīs no piecām) ieguvusi Kubas izlase, pa vienai zelta medaļai ir arī ASV un Dienvidkorejas izlasēm.

Beisbola noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais beisbola uzdevums ir saskriet vairāk punktus nekā pretinieku komanda. Katra spēle ir sadalīta 9 īningos. Katram īningam ir 2 daļas. Viena komanda atsit pirmajā (sākuma) īninga daļā, kamēr otra komanda aizsargājās. Otrajā (beigu) daļā komandas mainās vietām. Katrā īningā komanda, kas atsit, mēģina ieskriet punktos, kamēr otra komanda mēģina taisīt „autus”. Komanda, kas atsit, dara to tikmēr, kamēr ir uztaisīti 3 auti. Viens pilns īnings ir beidzies, kad abas komandas ir gan atsitušas, gan aizsargājušās. Uzvarētājs ir tā komanda, kas pēc 9 īningiem ir guvusi (saskrējusi) vairāk punktus.

Laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz beisbola laukuma ir 4 bāzes — pirmā bāze, otrā bāze, trešā bāze un mājas bāze. Laukums apkārt šīm bāzēm ir „infīlds”, jeb iekšlaukums. Aiz infīlda ir zāliens, kas saucas „autfīlds” jeb ārlaukums. Autfīlda galā ir žogs, kas noslēdz beisbola laukumu. Infīlds un autfīlds kopā veido spēles teritoriju. Spēlētājam, kas atsit bumbiņu, tā jācenšas atsist spēles teritorijā, lai viņš varētu sākt skriet pa bāzēm (un cerams, ieskriet savai komandai punktu). Taisnās līnijas, kas novilktas no mājas bāzes līdz autfīlda sētai, atdala spēles teritoriju no „foul teritorijas”. Ja sitējs atsit bumbiņu uz aizmuguri vai ārpus spēles teritorijas, tad šis sitiens tiek nosaukts par „foul ball” jeb kļūdainu bumbu. Pie šāda sitiena sitējs nevar uzsākt skriešanu pa bāzēm.

Aizsardzības pozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrai beisbola komandai ir nepieciešami vismaz 9 spēlētāji, jo ir deviņas aizsardzības pozīcijas. Katrai bāzei ir savs aizsardzības spēlētājs — 1. bāzes spēlētājs, 2. bāzes spēlētājs un 3. bāzes spēlētājs. Ir vēlviens aizsardzības spēlētājs, kas stāv starp 2. bāzi un 3 bāzi — tas ir „šortstops”. Visi šie aizsardzības spēlētāji jeb fīlderi ir infīlda spēlētāji. Vēl ir trīs aizsardzības spēlētāji, kas ieņem vietas autfīldā — leftfīlds, centrfīlds un rightfīlds. Šie spēlētāji ir autfīlderi. Pārējie divi aizsardzības spēlētāji ir pičers jeb metējs un kečers, jeb ķērējs. Pičers stāv uz pičera kalniņa infīlda vidū, bet kečers ieņem vietu aiz mājas bāzes.

Ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrs aizsardzības spēlētājs valkā cimdu, kas palīdz viņam noķert bumbu. Cimdu nēsā nemešanas rokas, lai ar metamo roku varētu bumbu mest, kad tā ir noķerta. Dažādiem aizsardzības spēlētājiem ir dažādi cimdi, kas vairāk atbilst katrai pozīcijai. Kečers nēsā papildus aizsargus — ķiveri, masku, krūšu aizsargu un kāju aizsargus. Sitējs vienmēr nēsā ķiveri un augstākajās līgās sit ar koka nūju.

Sitējs un Pičers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi 9 beisbola komandas spēlētāji arī atsit bumbu. Pirms spēles treneris izlemj sišanas kārtību un pēc tās arī visi spēlētāji atsit. Kad spēlētājs iet atsist bumbu, viņš iestājas atsišanas laukumā pie mājas bāzes un skatās uz pičeru. Kad spēlētaji ir gatavi, pičers met (pičo) bumbu, lai sāktu spēli. Atsitēja uzdevums ir tikt uz bāzes un neuztaisīt „autu”. Pičera uzdevums ir izslēgt atsitēju, vai nu liekot viņam uzsist uz kādu no fīlderiem, vai „izstraikojot” atsitēju.

”Boli”("Bumbas") un „Straiki” ("Trāpījumi")[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Straiks ir, kad atsitējs vēzē nūju pa bumbu, bet netrāpa pa to, vai kad atsitējs nevēzē nūju pa bumbu, kas iet Staika zonā. Par Straiku skaita arī atsistu bumbu, kas piezemējas foul teritorijā (skatīt Laukumu). Bols ir metiens, uz kuru atsitējs neizvēzē nūju un bumba neiziet cauri Straika zonai. Straika zona ir iedomāta zona, kas ir tik plata kā mājas bāze un augstumā no atsitēja ceļiem līdz krūtīm. Lai atsitēju „izstraikotu”, pičeram ir jāsamet 3 Straiki, pirms viņš ir sametis 4 Bolus. Taču atsitējs nevar tikt izstraikots (iedots 3. Straiks), ja viņš atsit bumbu foul teritorijā. Ja atsitējs saņem 4 Bolus, pirms viņam samesti 3 Straiki, viņš automātiski ieņem 1. bāzi. Šo sauc par „Walk” ("Pastaiga").

Kā izslēgt (no spēles) atsitēju?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā, viņam jāskrien uz 1. bāzi. Kad tas notiek, aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā atsitēju izslēgt:

  1. Ja bumba ir atsista pa gaisu, tad aizsardzības spēlētājiem bumba jānoķer, pirms tā ir nokritusi zemē — tad atsitējs ir izslēgts.
  2. Ja bumba atsista pa zemi, aizsardzības komandai tā jānogādā uz 1.bāzi, pirms tur nokļuvis atsitējs — tad atsitējs ir izslēgts.

Bumbas atsišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsitēja uzdevums ir mēģināt tikt uz bāzes. Ir divi galvenie veidi, kā to izdarīt:

  1. ”Walks” — atsitējs automātiski tiek uz pirmo bāzi, ja pičers viņam samet 4 Bolus.
  2. „Hits” — atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā un aizkļūst līdz 1. bāzei, pirms tur ir nogādāta atsistā bumba.

9. Sitienu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hits, kura laikā spēlētājs paspēj aizskriet līdz 1. bāzei, tiek saukts par „Single”. Ja atsitējs pēc atsistas bumbas paspēj nokļūt līdz 2. bāzei, tad šo Hitu sauc par „Double”. Ja atsitējs Hita laikā nokļūst 3.bāzē, šo Hitu sauc par „Triple”. Double un Triple sitieni parasti aizkļūst garām outfīlderiem, kas ļauj atsitējam vieglāk pārvietoties pa bāzēm. Dažreiz atsitējs pēc atsistas bumbas tiek apkārt visām 3 bāzēm un atpakaļ līdz mājas bāzei. Šādu atsitienu jeb Hitu sauc par „Home Run” ("Mājupskrējiens"). Pats interesantākais veids, kā dabūt Home Run, ir pārsist bumbu pāri outfīlda žogam, kas automātiski skaitās Home Run un ir viens no interesantākajiem brīžiem visā beisbola spēlē. Vislabākais sitiens beisbolā ir „Grand Slam” — kas notiek, kad uz visām bāzēm ir skrējēji un atsitējs uzsit Home Run. Pie šāda sitiena punktos ieskrien visi skrējēji uz bāzēm un pats atsitējs, kas dod 4 punktus no viena sitiena.

Skrējēji uz bāzēm un punktu gūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja atsitējs tiek uz kādas bāzes, viņš kļūst par skrējēju uz bāzes. Visi skrējēji skrien no bāzes uz bāzi pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un katrā bāzē var būt tikai viens skrējējs. Skrējēji nedrīkst apdzīt viens otru. Skrējēji parasti pārvietojas apkārt bāzēm, kad citi atsitēji, kas sit aiz viņiem, tiek uz bāzes ar sekmīgu atsitienu ("Hit") vai nopelnītu "gājienu" uz bāzi ("Walk"), pičeram sametot 4 "Bolus". Ja skrējējs tiek apkārt visām bāzēm un nonāk mājas bāzē, uzbrūkošajai (atsitēju) komandai tiek ieskaitīts 1 punkts (skrējiens). Ja atsitējs uzsit "Home Run", viņš automātiski nopelna punktu savai komandai kopā ar visiem skrējējiem, kas tajā brīdī atradās uz kādas bazes.

Kā izslēgt skrējējus uz bāzēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā izslēgt skrējēju uz bāzes:

”Obligātais skrējiens” — kad skrējējs ir uz 1. bāzes un sitējs aiz viņa atsit bumbu spēles laukumā, skrējējam obligāti jāskrien uz 2.bāzi, lai atbrīvotu vietu atsitējam. Skrējējam arī obligāti jāskrien no 2. un 3. bāzes, ja atsitējs atsit bumbu spēles laukumā un visas bāzes aiz skrējēja ir aizņemtas. Šādā gadījumā visiem skrējējiem ir obligātais skrējiens, lai atbrīvotu vietu uz 1.bāzes. Šādos gadījumos, ja bumbiņa tiek nogādāta uz nākamo bāzi, pirms tur aizskrējis skrējējs, tad šis skrējējs tiek izslēgts. „Tag out” ("Skāriena auts") — skrējējam nav obligāti jāskrien uz nākamo bāzi, ja kāda bāze aiz viņa nav aizņemta. Šādā gadījumā aizsardzības komandai jāpieskarās šim skrējējam. Aizsardzības spēlētājs var spēles laikā izslēgt skrējēju, pieskaroties viņam ar bumbu rokās vai cimdā, kamēr skrējējs nav pieskāries kādai no bāzēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]