1756
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 17. gadsimts · 18. gadsimts · 19. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1753 1754 1755 1756 1757 1758 1759 |
| 1756. gada citi notikumi:
|
1756. (MDCCLVI) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
| 1756. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1756 MDCCLVI |
| Ab urbe condita | 2509 |
| Armēņu kalendārs | 1205 ԹՎ ՌՄԵ |
| Ķīniešu kalendārs | 4452 – 4453 乙亥 – 丙子 |
| Etiopu kalendārs | 1748 – 1749 |
| Ebreju kalendārs | 5516 – 5517 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1811 – 1812 |
| - Shaka Samvat | 1678 – 1679 |
| - Kali Yuga | 4857 – 4858 |
| Irānas kalendārs | 1134 – 1135 |
| Islāma kalendārs | 1169 – 1170 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
- 17. marts - pirmo reizi Ņūjorkā tiek svinēta Svētā Patrika diena.
- 12. aprīlis - Septiņgadu karš: franči iebrūk Minorkas salā, kura pirms tam ir angļu pakļautībā.
- 17. maijs - Septiņgadu karš: formāli sākas Septiņgadu karš, kad Liebritānijas karaliste piesaka to Francijai.
- 20. maijs - Septiņgadu karš: Minorkas kauja, britu floti, kuru vada Džeims Bings sakauj franči, kurus vada Rolands-Mičels Barins de la Galizoniers (Roland-Michel Barrin de La Galissonière).
[izmainīt šo sadaļu] Citi notikumi
- Žozefs Lagranžs ar Leonarda Eilera atbalstu kļust par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru.
- Pirmo reizi Šarls de Bross (Charles de Brosses) lieto terminu Polinēzija, kuru attiecina uz Klusā okeāna salām.

