Leonards Eilers

Leonards Eilers Leonhard Euler Personīgā informācija Dzimis 1707. gada 15. aprīlī Bāzelē, Šveicē Miris 1783. gada 18. septembrī (76 gadi) Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā Dzīves vieta Berlīne, Prūsija Sanktpēterburga, Krievija Bāzele, Šveice Tautība šveicietis Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne matemātika, fizika Alma mater Bāzeles universitāte

Leonards Eilers (vācu: Leonhard Euler, izrunā: [ˈɔʏlɐ], dzimis 1707. gada 15. aprīlī, miris 1783. gada 18. septembrī [v.s. 7. septembrī]) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā. Kopā ar Arhimēdu, Gausu un Ņūtonu viņu uzskata par vienu no dižākajiem pasaules matemātiķiem. Leonards Eilers bija pirmais, kas ieviesa funkcijas jēdzienu, aprakstot izteikumu, kas ietver vairākus argumentus, un sāka pielietot integrālrēķinus fizikā. Viņš dominēja 18. gadsimta matemātikā, un ir visu laiku vispublicētākais matemātiķis — viņa kopotie raksti ir 75 sējumos, kuros ir aptuveni 850 zinātniskie darbi.

Eilers ir dzimis un mācījies Bāzelē. 1727. gadā Krievijas imperatore Katrīna I uzaicināja Eileru strādāt Sanktpēterburgā par korespondētājlocekli Zinātņu akadēmijā. 1730. gadā kļuva par fizikas profesoru. 1735. gadā viņš ar vienu aci vairs neredzēja. 1741. gadā pēc Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā uzaicinājuma sāka strādāt Berlīnes Zinātņu akadēmijā, kur pavadīja 25 gadus. 1766. gadā atgriezās Sanktpēterburgā. Drīz pēc tam arī otrai acij radās katarakta, un viņš zaudēja redzi pilnībā. Pēdējos septiņpadsmit savas dzīves gadus Leonards Eilers bija akls, tomēr šajā laikā viņš sarakstīja apmēram pusi no saviem darbiem.

Ārējās saites

• Arhīvs (angliski)