2. SS apmācības pulks

Vikipēdijas lapa
2. SS apmācības pulks
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1944
Pakļautība 19. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Papildinājumu sagatavošana kaujas vienībām
Komandieri
Komandieri Kārlis Aperāts

2. SS apmācības pulks (vācu: SS-Ausbildungs-Regiment 2) bija Latviešu leģiona kājnieku papildinājumu vienība 19. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. 1944. gada maijā tika izformēts, personālsastāvu izmantojot divīzijas atbalsta vienību izveidei[1].

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc reihsfīrera Himlera 1944. gada 7. janvārī izdotās pavēles, kas paredzēja 2. SS brigādi pārformēt par divīziju, radās vajadzība pēc papildus personālsastāva, gan esošo vienību papildināšanai, gan jaunu, divīzijai piekritīgu, vienību izveidei kā prettanku divizions, sapieru bataljons vai trešais grenadieru pulks.

Šim nolūkam jau 1944. janvārī tika pieņemts lēmums par apmācības pulku izveidi no jauniesauktajiem un Volhovas frontē viegli ievainotajiem, par 2. apmācības pulka komandieri ieceļot pulkvežleitnantu Kārli Aperātu, ar rīkojumu pulku formēt Vaiņodē.

Personālsastāva komplektēšanu pulkvežleitnants Aperāts uzsāka ar došanos uz Valku, ar mērķi pulka vajadzībām novirzīt ap 300 jauniesaukto, kas bija mobilizēti robežapsardzības pulku vajadzībām. Ierodoties Valkā nācās secināt, ka jauniesauktie ir vāji apgādāti, uz 300 vīriem ir tikai viens instruktors un viens virsnieks, kā arī netiek nodrošināts silts uzturs, pie tam vietējie iedzīvotāji jaunkareivjiem pienes alkoholu - pēdējo problēmu risināja, pārceļot jauniesauktos uz Strenču mežniecību, 7 km no apdzīvotām vietām.

1944. gada 17. februārī 2. apmācības pulkā bija 14 virsnieki, 29 instruktori un 796 kareivji, kā arī 900 artilēristi, tostarp 23 artilērijas virsnieki un 98 instruktori. Februāra beigās daļa artilēristu tika novirzīta 19. artilērijas pulka izveidei un 24. februārī to skaits pulkā bija tikai 474. Neskatoties uz to, 21. martā pulka sastāvs bija sasniedzis 2456 vīrus.

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gada aprīlī tika uzsākta divīzijas štatam nepieciešamo vienību formēšanu, 11. aprīlī divīzijai tika nosūtīta sakarnieku rota 2 virsnieku, 8 instruktoru un 111 kareivju sastāvā, veterinārā rota 88 kareivju sastāvā un amatnieku rota 43 kareivju sastāvā, aprīlī arī tika saformētas trīs prettanku apmācības rotas šādā vadībā:

Apmācības diviziona komandieris - kapteinis Pavlovskis

  • 1. rota - leitnants Svinne
  • 2. rota - leitnants Leitass
  • 3. rota - leitnants Čoka

13. aprīlī pulkā bija palikuši 23 virsnieki, 83 instruktori un 1284 kareivji, no tiem I bataljonu ap 400 vīru sastāvā 14. aprīlī nosūtīja divīzijas rīcībā.

Pulks pilnībā tika izformēts 1944. gada maija vidū, izveidojot divīzijas fizilieru bataljonu, kā arī prettanku divizionu un sapieru bataljonu, atlikušos vīrus sadalot starp grenadieru pulkiem[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 130. lpp