Aizmugure (futbols)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aizmugure ir 11. punkts IFAB sarakstītajos un FIFA publicētajos futbola noteikumos. Noteikums paredz, ka, ja spēlētājs ir aizmugures pozīcijā, kad komandas biedrs izdara piespēli, viņš nedrīkst aktīvi iesaistīties spēlē. Spēlētājs ir aizmugures pozīcijā, ja viņš atrodas tuvāk pretinieku vārtu līnijai kā bumba un priekšpēdējais aizsargs, bet tikai tad, ja spēlētājs atrodas pretinieka laukuma pusē. Termina "aktīva iesaistīšanās" pielietojums ir kļuvis par plaši apspriestu tematu spēles noteikumos. Ir atzīts, ka izmaiņas aizmugures noteikumos ir vienīgais veids, kā palielināt vārtu gūšanas iespējas futbolā.[1]

Pielietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizmugures noteikuma pielietošanu var uztvert trijos soļos: aizmugures pozīcija, aizmugures pārkāpums un aizmugures sodīšana.

Aizmugures pozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilais uzbrucējs diagrammas kreisajā daļā atrodas aizmugures pozīcijā, jo viņš ir priekšā gan priekšpēdējam aizsargam (atzīmēts ar raustītu līniju), gan bumbai. Tas nenozīmē, ka viņš veic aizmugures pārkāpumu; tas par pārkāpumu kļūtu tikai tad, kad viņam šajā brīdī tiktu izdarīta piespēle, neatkarīgi no tā, vai bumbas saņemšanas brīdī viņš atradīsies aizmugures pozīcijā. Viņš varētu paspēt atbrīvoties no aizmugures pozīcijas, bet joprojām būtu veicis aizmugures pārkāpumu.
Zilais uzbrucējs soda laukumā nav aizmugures pozīcijā, jo viņš atrodas aiz bumbas, lai arī viņš ir priekšā visiem pretinieku spēlētājiem, izņemot vārtsargu.

Spēlētājs ir aizmugures pozīcijā, ja izpildās trīs nosacījumi: pirmkārt, spēlētājam jāatrodas pretinieka laukuma pusē. Otrkārt, spēlētājam ir jāatrodas priekšā bumbai. Treškārt, starp viņu un pretinieka vārtu līniju jāatrodas mazāk kā diviem pretinieka spēlētājiem, ieskaitot vārtsargu. Vārtsargam gan nav obligāti jābūt vienam no šiem diviem pēdējiem pretiniekiem. Jebkurš uzbrucējs, kurš ir aiz bumbas vai vienā līmenī ar to, neatrodas aizmugures pozīcijā un nevar tikt sodīts par aizmugures pārkāpumu. 2009./2010. gada noteikumos IFAB pievienoja papildinājumu, par gadījumu, kad spēlētājs īslaicīgi atrodas ārpus laukuma robežām. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka spēlētājs atrodas uz līnijas vietā, kur viņš to šķērsoja.[2]

2005. gada noteikumiem tika pievienots jauns IFAB lēmums, kurš uzsvēra, ka "tuvāk pretinieku vārtu līnijai" nozīmē "jebkuru galvas, ķermeņa vai kāju daļu, kura atrodas tuvāk pretinieku vārtu līnijai kā bumba un priekšpēdējais pretinieks (pēdējam pretiniekam parasti esot vārtsargam). Rokas šajā definīcijā nav iekļautas."[3] Praksē tas tiek realizēts tādi, ka jebkurai šajā lēmumā minētajai daļai jābūt aiz priekšpēdējā aizsarga (neskaitot rokas) un bumbas daļas, kur atrodas tuvāk pretinieka vārtu līnijai.

Neatkarīgi no pozīcijas, aizmugures pārkāpums netiek fiksēts, ja spēlētājs saņem bumbu tieši no stūra sitiena, vārtsarga sitiena vai auta izspēles. Tomēr aizmugures pārkāpums var rasties, ja spēlētājs saņem bumbu tieši no tiešā vai netiešā brīvsitiena.

Aizmugures pārkāpums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētājs, kurš ir aizmugures pozīcijā piespēles brīdī, izdara aizmugures pārkāpumu tikai tad, ja pēc tiesneša domām, viņš aktīvi iesaistās spēlē

Iesaistās spēlē
Pieskaras bumbai
Iesaistās cīņā ar pretinieku
Iztraucē pretinieka spēli, aizsedzot skatu vai tīši novēršot pretinieka uzmanību
Iegūst priekšrocību, atrodoties aizmugures pozīcijā
Pieskaras bumbai pēc tam, kad tā atlēkusi no vārtiem, vārtsarga vai jebkura pretinieka[4]

Tā kā aizmugures situācija tiek izvērtēta brīdī, kad bumbai pieskaras komandas biedrs, nevis brīdī, kad spēlētājs saņem bumbu, pastāv iespēja, ka spēlētājs bumbu saņems krietni aiz priekšpēdējā aizsarga vai pat aiz pēdējā aizsarga (tipiski vārtsarga).

Spēlētāja "aktīva dalība" spēlē var nebūt viennozīmīgi nosakāma. 2003. gadā FIFA izdeva jaunas vadlīnijas aizmugures noteikuma interpretācijā un 2005. gada jūnijā tās tika iekļautas 11. noteikumu punktā. Precizējumi tika veikti ar mērķi šos gadījumus definēt precīzāk.

Visbiežāk domstarpības rodas par aizmugures situācijām un spēlētāju rīcību, kuras var tikt vērtētas kā pretinieku traucējošas. Bils Šenklijs reiz izteicās: "Ja spēlētājs neiejaucas spēlē vai nemeklē iespēju iegūt priekšrocību, viņam tas būtu jādara!" Šis citāts ir viens no piemēriem, kāpēc IFAB bija papildus jāpaskaidro, ko nozīmē "iegūt priekšrocību", jo tiesneši visā pasaulē ļoti atšķirīgi vērtēja situācijas kā iespējas iegūt priekšrocības.

Aizmugures sodīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aizmugures pārkāpuma fiksēšanas pretiniekam tiek piešķirts netiešais brīvsitiens no tās vietas, kur atradās spēlētājs, kurš piespēles brīdī bija aizmugures pozīcijā.

Tiesāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesneša asistents norāda par aizmugures pārkāpumu.

Šī noteikuma pielietošanā tiesnesis galvenokārt pamatojās uz asistentu lēmumiem. Asistenti pārsvarā pārvietojas vienā līnijā ar priekšpēdējo aizsargu, bumbu vai laukuma viduslīniju, atkarībā no tā, kas ir tuvāk vārtu līnijai viņa laukuma pusē. Tiesneša asistents par aizmugures pārkāpumiem norāda, vispirms paceļot savu karodziņu augšup bez papildus kustībām, bet pēc tam, kad to pamanījis galvenais tiesnesis, paceļot karodziņu tādā veidā, kas norāda pārkāpuma notikuma vietu:

  • Karodziņš vērsts uz leju: pārkāpums notika laukuma trešdaļā, kura ir vistuvāk tiesneša asistentam;
  • Karodziņš horizontāli zemei: pārkāpums notika laukuma vidējā trešdaļā;
  • Karodziņš vērsts uz augšu: pārkāpums notika laukuma trešdaļā, kura ir vistālāk no tiesneša asistenta.

Tiesneša asistenta uzdevums saistībā ar aizmugures situācijām var būt sarežģīts, jo viņam ir jāpaspēj izskriet līdzi uzbrukumiem un pretuzbrukumiem, jāņem vērā, kuri spēlētāji ir aizmugures pozīcijā, kad tiek izspēlēta bumba, un pēc tam jānosaka, vai aizmugures pozīcijās esošie spēlētāji aktīvi iesaistījās spēlē. Nepareiza lēmuma risks palielinās līdz ar distances attiecību starp tiesneša asistentu un uzbrūkošo spēlētāju un uzbrūkošo spēlētāju un aizsargu, tiesneša asistentam neesot vienā līnijā ar aizsargu. Aizmugures situāciju tiesāšanu skatītāji bieži vien novērtē par zemu. Nav vienkārši novērtēt, vai bumbas piespēlēšanas brīdī spēlētājs ir vienā līmenī ar pretinieku: ja uzbrucējs un aizsargs skrien pretējos virzienos, sekundes desmitdaļā viņi var būt divu metru attālumā.

Daļa pētnieku uzskata, ka aizmugures situāciju tiesāšanas kļūdas ir "optiski nenovēršamas".[5] Tiek apgalvots, ka cilvēki un tehnoloģijas nav spējīgas pietiekami ātri precīzi noteikt aizmugures pozīciju, lai pieņemtu savlaicīgu lēmumu.[6] Dažkārt vienkārši nav iespējams paturēt redzeslokā visus iesaistītos spēlētājus.[7] Ir bijusi vairāki piedāvājumi automātiskai aizmugures stāvokļu noteikšanai.[8]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizmugures noteikumi pastāvēja jau pirmajos neformālajos noteikumos futbola noteikumos, pēc kuriem spēlēja Anglijas skolās 19. gadsimta sākumā. Šie aizmugures noteikumi bieži vien bija stingrāki par šodienas noteikumiem. Dažos no tiem spēlētājs bija neīstajā pusē (angļu: off his side), ja viņš atradās priekšā bumbai. Šobrīd līdzīgi noteikumi pastāv regbijā, kur aizmugures pārkāpums tiek piešķirts katram spēlētājam, kurš atrodas starp bumbu un pretinieka vārtiem. Taču pilnīgi citādāki bija sākotnējie Šefīldas noteikumi, kuros nebija aizmugures noteikuma un bija spēlētāji, saukti par "kick-throughs", kuri pastāvīgi atradās pie pretinieka vārtiem.

1848. gadā problēmas risināšanai HC Maldens sarīkoja tikšanos Trinitijas koledžas telpās, Kembridžā. Ieradās pārstāvji no Ītonas, Harovas, Ragbijas, Vinčesteras un Šrevsburija skolām, katrs ar savu noteikumu kopumu. Sanāksme sākās pēc četriem pēcpusdienā un līdz pusnaktij bija tapis uzmetums, kurš tika nosaukts par Kembridžas noteikumiem. Maldens pēc tam ir izteicies par to, cik saskaņoti notikusi šī sanāksme.

Diemžēl no šiem 1848. gada noteikumiem nav saglabājusies neviena kopija, bet tiek uzskatīts, ka šie noteikumi iekļāva noteikumus par sānu iemetieniem, atsitieniem no vārtiem, laukuma viduslīniju, spēles atsākšanu, turēšanu un grūšanu (tas tika aizliegts) un aizmugures noteikumu. Šie noteikumi pieļāva vārtu pārliktņa vietā izmantot auklu.

Šrevsburijas skolas bibliotēkā 20. gadsimta vidū tika atrasti noteikumi, datēti ar 1856. gadu. Iespējams, tie ir visai tuvi Kembridžas noteikumiem un tiek uzskatīti par vecākajiem eksistējošajiem noteikumiem. 9. noteikumu punkts pieprasīja trīs aizsardzības spēlētājus priekšā uzbrucējam, kurš spēlē ar bumbu. Noteikums bija šāds:

Ja bumba ir pagājusi garām spēlētājam un ir nākusi no savu vārtu virziena, viņš nevar tai pieskārties, kamēr pretinieki nav pa to uzsituši, ja vien pirms viņa nav vairāk kā trīs pretinieku spēlētāji. Nevienam spēlētājam nav atļauts klejot starp bumbu un pretinieka vārtiem.

Līdz ar futbola attīstību 1860. un 1870. gados aizmugures noteikums kļuva par lielāko strīdu iemeslu starp klubiem. Šefīldas klubi atbrīvojās no "kick-through" spēlētājiem, pievienojot saviem noteikumiem papildinājumu, kurš paredzēja vienam no aizsargājošās komandas spēlētājiem bija jāatrodas starp uzbrucēju un pretinieka vārtiem. Anglijas Futbola asociācija arī nedaudz piekāpās un pieņēma Kembridžas noteikumu par trīs spēlētājiem. Beidzot piekāpās arī Šefīlda un "triju spēlētāju" noteikums kļuva oficiāls līdz 1925. gadam.

Izmaiņas uz "diviem spēlētājiem" noveda pie tūlītējam vārtu gūšanas apjoma palielinājumam. 1924./25, gada sezonā 1848 Futbol līgas spēlēs tika gūti 4700 vārti. 1925./26. gada sezonā šis skaitlis pieauga līdz 6373 vārtiem pie tāda paša spēļu skaita.

1987./88. gada sezonā GM Vauxhall Conference līgā (5. augstākā līga) tika veikta eksperimentāla noteikumu izmaiņa, kura paredzēja, ka neviens uzbrucējs neatrodas aizmugures pozīcijā, izpildot brīvsitienu. Šī izmaiņa netika uzskatīta par veiksmīgu, jo uzbrūkošās komandas spēlētāji varēja soda laukumā sastāties barā pie jebkura brīvsitiena (vai pat vairāki spēlētāji stāvēt priekšā pretinieka vārtsargam) un augstākā līmenī izmaiņa netika ieviesta.

1990. gadā noteikumam tika pievienots papildinājums, kurš ļāva uzbrucējam atrasties vienā līnijā ar priekšpēdējo pretinieku. Šī bija vien no izmaiņām, ko veica futbola organizāciju pārstāvji, lai padarītu noteikumus labvēlīgākus uzbrūkošam futbolam un ļautu spēlei notikt ar mazāk pārtraukumiem.[9]

Aizmugures slazds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizmugures slazds ir aizsardzības taktika, kas izveidota, lai "ievilinātu" uzbrūkošo komandu aizmugures pozīcijā. To pirmoreiz pielietoja Notts County 20. gadsimta sākumā.[10] Vēlāk to pārņēma ietekmīgais argentīniešu treneris Osvaldo Subeldia.[11] Brīdī, kad uzbrūkošais spēlētājs veic izrāvienu uz priekšu un komandas biedrs ir gatavs viņam piespēlēt, visi aizsargi (izņemot vārtsargu) pārvietojas pretējā virzienā relatīvi taisnā līnijā, lai izvirzītu uzbrucēju aizmugures pozīcijā brīdī, kad tiek izdarīta piespēle.

Aizmugures slazda pielietošana var būt riskanta stratēģija, jo visiem aizsargiem (izņemot vārtsargu) ir jāpārvietojas kopā relatīvi taisnā līnijā, citādi uzbrucēji nebūs aizmugures pozīcijā, kamēr vārtsargs un vēl viens aizsargs būs starp viņiem un vārtu līniju. Ja aizmugures slazds izgāžas, uzbrūkošajiem spēlētājiem būs gandrīz brīvs ceļš uz vārtiem. 2003. gada noteikumu izmaiņas šo taktiku padarījušas vēl bīstamāku, jo aktīvas spēles definīcija ir padarīta stingrāka. Tāpēc komandas, kuras pielieto aizmugures slazdu, riskē vairāk, jo aizmugures pārkāpums tiek fiksēts retāk, tiesnesim nefiksējot aktīvu spēli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E Fernandez-Cantelli, G Meeden, An improved award system for soccer
  2. Laws of the Game 2009/2010PDF (1.9 MB) (130. lpp.), FIFA, February 2010
  3. Laws of the Game 2007/2008PDF (1.68 MB) (pages 35–36), FIFA, July 2007
  4. Laws of the Game 2009/2010PDF (1.9 MB) (102. lpp), FIFA, February 2010
  5. Errors in judging 'offside' in football, doi:10.1038/35003639
  6. FB Maruenda (2009), An offside position in football cannot be detected in zero milliseconds
  7. B Maruenda (2004), Can the human eye detect an offside position during a football match?, British Medical Journal
  8. S Iwase, H Saito (2002), Tracking soccer player using multiple views, Proceedings of the IAPR Workshop on Machine Vision
  9. Offside history
  10. Guardian.co.uk, 13 April 2010, The Question: Why is the modern offside law a work of genius?
  11. FIFA.com

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]