FIFA

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fédération Internationale de Football Association
Moto Spēlei, Pasaulei (angļu: For the Game. For the World)
Izveide 1904. gada 21. maijā
Tips Sporta federācija
Galvenā mītne Cīrihe, Šveice
Dalība 208 nacionālās asociācijas
Oficiālās valodas angļu, franču, vācu, spāņu u.c.[1]
Prezidents Zeps Blaters
Tīmekļa vietne www.fifa.com

FIFA (franču: Fédération Internationale de Football Association; latviešu: Starptautiskā Futbola federāciju asociācija) ir pasaules futbola vadošā organizācija. Tās centralais birojs atrodas Cīrihē, Šveicē. FIFA dibināta 1904. gada 21. maijā Parīzē, Francijā.

FIFA nodarbojas ar futbola popularizēšanu, regulē spēlētāju pārejas starp klubiem, nosauc FIFA Gada spēlētāju un katru mēnesi publicē FIFA Pasaules izlašu rangu.

Futbola noteikumus regulē IFAB (angļu: International Football Association Board; latviešu: Starptautiskā futbola asociācijas padome), kura sastāvā ir četri FIFA locekļi un pa vienam loceklim no Anglijas Futbola asociācijas, Skotu futbola federācijas, Velsas futbola asociācijas un Īru futbola asociācijas - tā izceļot šo asociāciju nozīmi futbola spēles attīstībā.

2004. gadā organizācija svinēja 100 gadu jubileju. 2004. gada 20. maijā notika šai jubilejai veltīta futbola spēle starp Brazīlijas un Francijas izlasēm.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais oficiālais starptautiskais futbola mačs tika aizvadīts 1872. gada 30. novembrī, kad Skotijas pilsētā Patrikā savstarpēju spēli aizvadīja Anglijas un Skotijas izlases. Spēle beidzās neizšķirti 0 - 0. Nākamajā gadā, tika dibināta otrā - Skotijas futbola asociācija - līdz tam Anglijas futbola asociācijas bija vienīgā futbolu koordinējošā organizācija pasaulē, lai arī futbolu pēc vienotiem likumiem tajā laikā spēlēja tikai Apvienotās Karalistes teritorijā.

Nepieciešamība pēc centralizētas futbolu regulējošās organizācijas radās 20. gadsimta sākumā, kad popularitāti ieguva pirmie starptautiskie futbola mači. FIFA tika dibināta 1904. gada 21. maijā Parīzē - dibināšanas brīdī tājā iestājās Francijas,Beļģijas,Dānijas,Nīderlandes,Spānijas,Zviedrijas un Šveices futbola asociācijas, visas četras Lielbritānijas futbola asociācijas ar Anglijas futbola asociācijas prezidentu Lordu Kinneirdu priekšgalā noraidīja vajadzību pēc centralizētas organizācijas un FIFA sastāvā neistājās līdz 1905. gadam. Pirmais FIFA kongress notika 1904. gada 23. maijā un tajā par pirmo FIFA prezidentu ievēleja franču laikraksta Le Matin žurnālistu Roberu Gerenu.

Robers Gerens - pirmais FIFA prezidents

Pirmās FIFA rīkotā starptautiskās sacīkstes 1906. gadā nebija populāras un kopumā ar tobrīd pastāvošajiem ekonomikas faktoriem, Gerenu prezidenta amatā nomainīja Daniels Bērlijs Vulfols. Smagu triecienu FIFA darbība piedzīvoja sakarā ar pirmo pasaules karu, kad daudzi futbolisti piedalījās karadarbībā un kara dēļ bija stipri ierobežotas ceļošanas iespējas. Pēc kara no FIFA sastāva izstājās Anglija, Skotija, Velsa un Īrija, kas pamatoja savu rīcību ar nevēlēšanos spēlēt kopā ar nesenajiem kara pretiniekiem. 1918. gadā nomira Vulfols un FIFA gandrīz pārstāja savu darbību, taču FIFA viceprezidents Karls Hiršmans spēja 1919. gadā noorganizēt sanāksmi Briselē, taču šo sanāksmi ignorēja visa četras britu futbola asociācijas, kuras FIFA boikotu pārtrauca tikai pēc otrā pasaules kara beigām. 1921. gadā par prezidentu tika ievēlēts Žils Rimē, tieši viņa vadībā FIFA organizēja 1924. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīru (līdz tam brīdim futbola sacīkstes olimpiādes organizēja Anglijas futbola asociācija). Veiksmīgā turnīra organizēšana radīja augsni domai par pasaules čempionātu un 1928. gada 28. maijā Amsterdamā rīkotajā kongresā FIFA pieņema lēmumu par Pasaules čempionātā rīkošanu. Nākamajā kongresā - Barselonā - tika izvēlēta rīkotājvalsts. Par pirmā pasaules kausa rīkotājiem izvēlēja Urugvaju, kas 1930. gadā svinēja neatkarības simtgadi. Ekonomiskas krīzes un tālā ceļa dēļ pirmajā pasaules čempionātā piedalījās tikai 4 Eiropas komandas. 1946. gadā darbību FIFA sastāvā atjaunoja visas četras Lielbritānijas futbola asociācijas un lai finansiāli atbalstītu FIFA pēc otrā pasaules kara, 1947. gada maijā Glāzgovā tika sarīkota gadsimta spēle - Lielbritānija pret apvienoto Eiropas komandu. Lielbritānijas izlase uzvarēja ar 6 - 1 un visi ienākumi no spēles (35 000 mārciņas) tika nodoti FIFA rīcībā.

FIFA uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

FIFA galvenā mītne atrodas Cīrihē, Šveicē. FIFA galvenais likumpieņemšanas orgāns ir FIFA Kongress[2] kurā ietilpst pārstāvji no visām 208 asociācijām. Reizi gadā tiek rīkota kongresa sesija. Tikai kongresam piemīt likumisks spēks izmainīt FIFA statūtus. Kongress ievēl FIFA prezidentu, ģenerālsekretāru un FIFA izpildkomiteju. FIFA izpildkomitejā[3] ietilpst FIFA prezidents, 8 viceprezidenti un 15 izpildkomitejas biedri - prezidentu ievēl Kongress, viceprezidentus un biedrus ieceļ FIFA konfederācijas un asociācijas. FIFA prezidents un ģenerālsekretārs ikdienā nodarbojas ar FIFA adminstratīvo vadību. Ģenerālsekretariātā darbojās ap 350 darbiniekiem. Papildus starptautiskajām FIFA institūcijām (prezidents, sekretariāts, kongress), FIFA atzīst sešas kontinetālās konfederācijas, kuras pārskata ar futbolu saistītos jautājumos visos kontinentos. Ja futbola asociācija vēlas iesaistīties FIFA sastāvā, tai jāpievienojas arī ģeogrāfiskajai kontineta konfederācijai.

Dažas futbola asociācijas pārstāv citu konfederāciju nekā to, kurā valsts ģeogrāfiski atrodas:

  1. Valstīm, kuras atrodas uz Eiropas un Āzijas robežas tiek dota iespēja izvēlēties konfederāciju. Lai gan Krievija, Turcija, Kipra, Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija atrodas lielākoties Āzijas kontinentā, tās ietilpst UEFA (Eiropas konfederācijas) sastāvā.
  2. 1994. gadā Izraēla nolēma iestāties UEFA, jo ilgu laiku AFC konfederācijas valstis boikotēja Izraēlas futbola klubus.
  3. 2002. gadā Kazahstāna no AFC iestājās UEFA.
  4. 2006. gada janvārī Austrālija no OFC iestājās AFC.
  5. Gvajāna un Surinama vienmēr bijušas CONCACAF (Ziemeļamerikas konfederācija) sastāvā, lai gan valstis atrodas Dienvidamerikā.

FIFA prezidenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējais FIFA prezidents Zeps Blaters.
Vārds Valsts Periods
1. Robers Gerens Karogs: Francija Francija 1904—1906
2. Daniēls Vulfols Karogs: Anglija Anglija 1906—1918
3. Žils Rimē Karogs: Francija Francija 1921—1954
4. Rūdolfs Sildreijers Karogs: Beļģija Beļģija 1954—1955
5. Artūrs Djuri Karogs: Anglija Anglija 1955—1961
6. Stenlijs Rouzs Karogs: Anglija Anglija 1961—1974
7. Žoau Avelanžs Karogs: Brazīlija Brazīlija 1974—1998
8. Zeps Blaters Karogs: Šveice Šveice 1998—pašlaik

Sacīkstes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

FIFA rīko vairākus starptautiskus turnīrus.

Vīrieši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sievietes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sponsori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. FIFA Statutes Aug 2009 see 8:1. Papildus kongresā tiek izmantota arābu, krievu un portugāļu valoda. Pretrunu gadījumā autoritatīvi ir angliskie dokumenti.
  2. FIFA Kongress. FIFA. Atjaunināts: 05.05.2010.. (angliski)
  3. FIFA izpildkomiteja. FIFA. Atjaunināts: 05.05.2010.. (angliski)

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]