| Piemēri
|
Šajos piemēros aliterācijas līdzskaņi ir atzīmēti treknrakstā.
- Melnā mežā Mairis mācījās meklēt mētras.
- Vienpadsmit vērši vēro vienu vistu.
- Pretējā ceļa pusē pārvietojas piecpadsmit pusaudži.
- Sievietes nelielais suns sāka skriet pakaļ mašīnai.
|
Aliterācija (no latīņu: litera — 'alfabēta burti') ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs noteiktu līdzskaņu atkārtojums.[1][2] Līdzīga aliterācijai ir asonanse, kad atkārtojas patskaņi.[1] Nereti šos abus stilistikas elementus lieto kopā, kā arī tos bieži izmanto latviešu tautasdziesmās.[3][1] Mūsdienās aliterāciju bieži izmanto dziesmu vārdos, laikrakstu virsrakstos, televīzijas šovos un citur.[4]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Publiskās runas valoda, uzdevumi.lv
- ↑ M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 177. lpp.
- ↑ Dzejas izteiksmes veidi
- ↑ Koards, Roberts L. Wide-Ranging Alliteration Peabody Journal of Education, Vol. 37, No. 1. (1959. gada jūlijs) lpp. 30–32.
