Anēmija

Vikipēdijas lapa
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību.

Anēmija (grieķu: ἀναιμία (anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs[1][2]. Normāls hemoglobīna daudzums katram indivīdam ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas (augstuma virs jūras līmeņa). Anēmija ir slimības simptoms, tādēļ jebkuras anēmijas sekmīgas ārstēšanas pamatā ir anēmijas cēloņa noskaidrošana.[3] Tās cēloņi var būt dzelzs trūkums organismā, endoparazīti, liels asins zudums vai kāda iedzimta slimība.

Klīniskās izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anēmijas gadījumā ir samazināta asins spēja pārnest skābekli, tādēļ kopējās izpausmes saistītas ar audu hipoksiju. Slimniekiem var rasties sūdzības par vājumu, nespēku, nogurumu, grūtībām koncentrēties, galvassāpēm, reiboņiem, elpas trūkumu. Smagas anēmijas gadījumā ir iesaistīti kompensatori mehānismi, tādēļ paātrinās sirdsdarbība. Ādas asinsvadu sašaurināšanās dēļ āda un redzamās gļotādas kļūst bālas.

Ja anēmija veidojas strauji (piemēram, akūts asins zudums), tad klīniska aina ir spilgta, ar asinsspiediena krišanos, rodas paātrināta sirdsdarbība, paātrināta elpošana, hipovolēmiskais šoks.

Ja anēmija veidojas ilgstoši, klīniskā aina veidojas ļoti lēni, pakāpeniski, simptomi ir mazāk izteikti.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anēmiju klasifikācijai parasti izmanto divus principus — pēc patofizioloģiskajiem mehānismiem un pēc eritrocītu lieluma.

Normocitāru anēmiju var novērot pie akūta asins zuduma, aplastiskas anēmijas, hroniskas nieru mazspējas, hemolītiskas anēmijas. Mikrocitāras anēmijas tipisks piemērs ir dzelzs deficīta anēmija. Makrocitāru anēmiju novēro pie B12 vitamīna deficīta, folskābes deficīta, aknu slimību gadījumos.

Dzelzs deficīta anēmijas riska faktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • slikts sociālekonomiskais stāvoklis;
  • zems izglītības līmenis;
  • bijušas daudzas dzemdības;
  • anamnēzē menorāģija vai daudzas grūtniecības;
  • veģetārisms. Īpaši ja ir slikti plānota diēta;
  • diēta ar mazu gaļas daudzumu un zemu askorbīnskābes līmeni;
  • pusaudzes grūtnieces;
  • daudzaugļu grūtniecība (dvīņu, īpaši trīņu);
  • regulāri asins donori, vairāk nekā trīs reizes gadā;
  • regulāra aspirīna lietošana.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anēmija jeb mazasinība (latviski)
  2. «Anemia Symptoms, Causes, Diagnosis, and Treatment on MedicineNet.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 27. jūlijā.
  3. «Anemia, Chronic: eMedicine Emergency Medicine». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 27. jūlijā.