Anēmija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Medicīniskā brīdinājuma ikona
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu!
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību.

Anēmija (grieķu: ἀναιμία - "asins trūkums") jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs[1][2]. Normāls hemoglobīna daudzums katram indivīdam ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas (augstuma virs jūras līmeņa). Anēmija ir slimības simptoms, tādēļ jebkuras anēmijas sekmīgas ārstēšanas pamatā ir anēmijas cēloņa noskaidrošana.[3] Tās izraisītājcēloņi var būt dzelzs trūkums organismā, endoparazīti, liels asins zudums vai kāda iedzimta slimība.

Klīniskās izpausmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anēmijas gadījumā ir samazināta asins spēja pārnest skābekli, tādēļ kopējās izpausmes saistītas ar audu hipoksiju. Slimniekiem var rasties sūdzības par vājumu, nespēku, nogurumu, grūtībām koncentrēties, galvassāpēm, reiboņiem, elpas trūkumu. Smagas anēmijas gadījumā ir iesaistīti kompensatori mehānismi, tādēļ paātrinās sirdsdarbība. Ādas asinsvadu sašaurināšanās dēļ āda un redzamās gļotādas kļūst bālas.

Ja anēmija veidojas strauji (piemēram, akūts asins zudums), tad klīniska aina ir spilgta, ar asinsspiediena krišanos, rodas paātrināta sirdsdarbība, paātrināta elpošana, hipovolēmiskais šoks.

Ja anēmija veidojas ilgstoši, klīniskā aina veidojas ļoti lēni, pakāpeniski, simptomi ir mazāk izteikti.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anēmiju klasifikācijai parasti izmanto divus principus - pēc patofizioloģiskajiem mehānismiem un pēc eritrocītu lieluma.

  • Pēc patofizioloģiskā mehānisma anēmijas var iedalīt trīs lielās grupās:
  • Pēc eritrocītu lieluma anēmijas var iedalīt:
    • Normocitārās, kad ir samazināts hemoglobīna daudzums, bet eritrocītu lielums ir normāls;
    • Mikrocitārās - eritrocīti ir mazāki nekā normāli;
    • Makrocitārās - eritrocīti ir lielāki nekā normāli.

Normocitāru anēmiju var novērot pie akūta asins zuduma, aplastiskas anēmijas, hroniskas nieru mazspējas, hemolītiskas anēmijas. Mikrocitāras anēmijas tipisks piemērs ir dzelzs deficīta anēmija. Makrocitāru anēmiju novēro pie B12 vitamīna deficīta, folskābes deficīta, aknu slimību gadījumos.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]