Leikocīti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — mikrobus, baktērijas, kā arī atmirušās organisma šūnas. Ir zināmi sešu dažādu veidu leikocīti — neitrofili, eozinofili, bazofili, limfocīti, monocīti un makrofāgi. Tie visi veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no hematopoētiskās cilmes šūnas.

Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot asinis un limfātisko sistēmu. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x109 līdz 1.1x1010 leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par leikocitozi, bet pazemināšanos — par leikopēniju.

Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē leikēmijas gadījumā.

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem.

Granulocīti ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to citoplazmā esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti fermenti, kas galvenokārt darbojas endocitozē sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili.

Agranulocīti ir leikocīti, kuriem citoplazmā nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par lizosomām. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti.