Armīns Tūlse

Armīns Tūlse (1933).

Armīns Tūlse (igauņu: Armin Tuulse; 1907–1977) bija igauņu mākslas vēsturnieks, Livonijas cietokšņu arhitektūras pētnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis kā Armīns Neimanis 1907. gada 1. oktobrī Zennē Fīrenhofas (Fierenhof, tagad - Tsooru) muižas mežkunga ģimenē. Mācījās Tervas skolā un Valgas zēnu ģimnāzijā. 1929. gadā sāka studēt Tartu Universitātes Filozofijas fakultātē, 1935. gadā ieguva maģistra grādu ar pētījumu "Igaunijas pilis. Hronoloģija un plānu tipi". 1936. gadā viņš nomainīja uzvārdu un kļuva par Armīnu Tūlsi. No 1936. līdz 1939. gadam viņš papildinājās Kēnigsbergas un Stokholmas universitātēs.

Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Tūlsi ievēlēja par mākslas vēstures profesoru Tartu Universitātē. 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju un 1952. gadā kļuva par Stokholmas Universitātes mākslas vēstures asociēto profesoru. No 1962. līdz 1974. gadam viņš Stokholmas Universitātes bija profesors Ziemeļvalstu un salīdzinošajā mākslas vēsturē. Miris 1977. gada 9. decembrī Stokholmā.

Darbi

• "Kunstiprobleeme tänapäeva Saksamaal" – Looming nr 2/1938
• "Die Kirche zu karja und die Wehrkirchen Saaremaas" (1942)
• Die Burgen in Estland und Lettland" (1942)
• "Gotland och Estlands medeltida byggnadsskulptur" (1945)
• "Die spätmittelalterliche Steinskulptur in Estland und Lettland" (1948)
• "Om konstförbindelserna Estland-Finland under medeltiden" (1953)
• "Eesti osa Põhjamaade moodsa kunsti arengus" (1940)
• "Kristjan Raua loomingu põhijooni" (1940)
• "Eesti kunst paguluses" (1954)