Astoņvainaglapu driāde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Astoņvainaglapu driāde
Dryas octopetala L.
Astoņvainaglapu driāde
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Eudicots
Rinda Rožu rinda (Rosales)
Dzimta Rožu dzimta (Rosaceae)
Ģints Driādes (Dryas)
Suga Astoņvainaglapu driāde (Dryas octopetala)

Astoņvainaglapu driāde (latīņu: Dryas octopetala) ir rožu dzimtas daudzgadīgs[1] ložņājošs pundurkrūms. Sastopams Arktikas tundru lielākajā daļā un tālajos ziemeļos, kā arī zemākos platumos kalnu tundrā. Suga ir viena no vislabāk izpētītajām Arktikā un ir daudz pētniecisku un eksperimentālu datu par tās ekoloģiju[2]. Pateicoties tās dekorativitātei, astoņvainaglapu driādi stāda akmeņdārzos[3]. Astoņvainaglapu driādei radniecīga suga ir Dryas integrifolia, ar kuru kopējā areālā var krustoties, veidojot hibrīdus[4].

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aug Arktikā; Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas subarktiskajās zonās, Dienvideiropas kalnos[5].

Apdzīvojamās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņvainaglapu driāde ir pundurkrūms, kas zied visu gadu. Šīs augs tipiski attīstās sārmainā, kaļķainā[6] vai neitrālā augsnē tur, kur ir zems augsnes mitrums un neliela sniega sega ziemas laikā, daļēji no vēja nepasargātās vietās un uz korēm.[7][2] Siltākos apgabalos astoņvainaglapu driāde aug kopā ar Cassiope tetragona.[2]

Eksperimentāli pētnieciski darbi rāda, ka astoņvainaglapu driādes reprodukciju un klonālu veģetatīvu augšanu ietekmē dažādi dabīgi faktori. Specifiskākais faktors ir temperatūras paaugstinājums, labvēlīgi ietekmējot visus astoņvainaglapu driādes reproduktīvos aspektus.[2]

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūms bieži ir ne lielāks par 30 cm, bet reizēm var sasniegt 50 cm[8]. Lapas diezgan variablas[4], bet visas ir olveidīgas vai iegarenas, divas-trīs reizes garākas par savu platumu: 7—30 mm garumā, 2—10 plašumā; visplatākās savā apakšējā trešdaļā vai vidusdaļā[9]. Lapas tumši zaļas, malās ir zobainas, apakšpusē ar pūkainu segumu[4][10].

Ziedi: vainags balts vai viegli dzeltenīgs, platumā 2,5—3,5 cm; vainaglapas bieži ir deviņas, 8—15 mm garas, apaļīgas. Kauslapa ir mataina (kapā ar dziedzermatiņiem), sastāv no 8 daļām. Putekšņlapu daudz. Auglenīcas vairākas. Ziedi atsevišķi[11].

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pasuga: Dryas octopetala subsp. octopetala L.
  • pasuga: Dryas octopetala subsp. subincisa Jurtz.[12]
  • varietāte: Dryas octopetala subsp. subincisa var. argentea (Blytt) Jurtz.[13]
  • pasuga: Dryas octopetala subsp. hookeriana L. (Juz.)

Sinonīmi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Geum octopetalum (L.) Krause
  • Geum octopetalum E.H.L.Krause, nom. illeg.
  • Dryadaea octopetala (L.) Kuntze
  • Dryas ajanensis Juz.
  • Dryas drummondii Richardson ex Hook.
  • Dryas montana Bubani
  • Dryas nervosa Juz.
  • Dryas tschonoskii Juz.

Aizsargāšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņvainaglapu driāde ir iekļauta Murmanskas apgabala Sarkanajā Grāmatā (2003)[14] un Ukrainas Sarkanajā Grāmatā (2002)[15] kategorijā — rets.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Сергиенко Ю. В. (2003). Всё об альпинариях. 320 с. М.:ОЛМА-ПРЕСС ISBN:5-94846-209-9
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Pieter S. A. Beck, Ellen Kalmbach, Daniel Joly, Audun Stien, Lennart Nilsen (2005). Modelling local distribution of an Arctic dwarf shrub indicates an important role for remote sensing of snow cover. Remote Sensing of Environment. 98 110 – 121
  3. William Cullina (2002). Native Trees, Shrubs, and Vines: A Guide to Using, Growing, and Propagating North American Woody Plants. 368 p. ISBN:978-0618098583
  4. 4,0 4,1 4,2 Ole Bennike (1990). The Kap K0benhavn Formation: stratigraphy and palaeobotany of a Plio- Pleistocene sequence in Peary Land, North Greenland. 85 p. ISBN:978-8717059757
  5. Plants For a Future: Dryas octopetala - L.
  6. Einar Timdal (2004). Dactylina ramulosa new to Norway. Graphis Scripta 16: 33–36. Stockholm. ISSN 0901-7593.
  7. Королёва Н. Е. (2011). К синтаксономии растительных сообществ с доминированием Dryas octopetala L. в Фенноскандии и на Шпицбергене. Труды Карельского научного центра РАН. № 1. С. 23–36
  8. Dryas octopetala L..
  9. Флора СССР. В 30 т / Гл. ред. акад. В. Л. Комаров; Ред. тома Б. К. Шишкин и С. В. Юзепчук. — М.—Л.: Изд-во АН СССР, 1941. — Т. X. — С. 269—273. — 673 с. — 5000 экз.
  10. Сергиенко Ю. В. (2003). Ландшафтный дизайн от А до Я. 320 с. М.:ОЛМА-ПРЕСС ISBN:5-94846-180-7
  11. Mountain Avens Dryas octopetala
  12. Баландин С.В. (2010). Тундровая растительность хребта Перевальный (Свердловская область). Географический вестник. - 2010. - N 2. - С. 15-19
  13. Panarctic Flora: 640801 Dryas octopetala L.
  14. Murmanskas apgabala aizsargājamo sugu saraksts.
  15. Червона книга України: Дріада восьмипелюсткова Dryas octopetala L.

Avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]