BIM

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Abraviatūrai BIM ir divi skaidrojumi „Building Information Model” (Būves Informācijas Modelis) un „Building Information Modeling” (Būves Informācijas Modelēšana). „Building Information Model” (BIM) ir informācijas kopums, kurš vākts un papildināts visā būves pastāvēšanas laikā. „Building Information Modeling” (BIM) ir būves informācijas modeļa ģenerēšanas un pārzināšanas process[1]. Ir divas teorijas par šī termina pirmavotu. Pirmā — to radījusi firma Autodesk[2], lai aprakstītu specificētu rasēšanu ar datoru (3D, object-oriented, AEC, CAD). Otra teorija atspoguļo to, ka šo terminu radījis profesors Charles M. Eastman Džordžijas Tehnoloģiju Institūtā (Georgia Institute of Technology)[3]. Šī teorija balstās uz faktu, ka termins „Building Information Model” būtībā nozīmē to pašu, ko „Building Product Model” (Būves Datu Modelis), kuru kopš 1970. gada profesors Eastmans plaši izmanto savā grāmatā[4] un citos dokumentos.
Šo terminu ir popularizējis Jerry Laiserin[5], galvenokārt to skaidrojot kā ar celtni saistīto procesu digitālo attēlošanu ar nolūku atvieglot informācijas digitālā formāta apmaiņu un savietojamību. Šo iespēju piedāvā vairākas tehnoloģiju ražošanas kompānijas, kā, piemēram, SOFTTECH, Autodesk, Bentley Systems, Graphisoft, CADdetails un citas.

Definīcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

BIM ietver sevī ģeometriju, telpiskās sakarības, ģeogrāfisko informāciju, būves daļu kvantitāti un rekvizītus (ražotāju detaļas u.c.). BIM var izmantot, lai atainotu visu būves pastāvēšanas ciklu, ieskaitot būvēšanas procesus un telpu ekspluatēšanu. Viegli var sastādīt materiālu kvantitāti un kopējos rekvizītus. Var noteikt un atdalīt atsevišķas darbu sfēras. Iekārtas, montāžu un rezultātus var atspoguļot saistītā sistēmā ar pārējo objektu vai objektu grupu.
Modelējot dažādas ēkas daļas, BIM sniedz dažādas priekšrocības. Šī ir būtiska maiņa no rasējuma, kas veidots rasēšanai izmantojot datoru (computer aided drafting) tradicionālajā metodē uz rasējumu, kas veidots no vektoriālām līnijām.
Būvniecības dokumentu savietojamība ietver sevī rasējumus, sagādes detaļas, vides apstākļus un citus tehniskos noteikumus, kas nosaka ēkas kvalitāti. BIM palīdz novērst informācijas zudumu, kamēr projekts nonāk no projektētāju komandas pie celtniekiem un ēkas īpašniekiem, atļaujot ikvienam pievienot un uzzināt jebkuru jaunu informāciju, kas saistās ar BIM modeli. Piemēram, pirms iespējams ēku fiziski izpētīt, BIM modelī var apskatīties vai ūdens krāns ir īstajā vietā. Tāpat modelī var atrast specificētu krāna izmēru, ražotāju, sērijas numuru, un jebkuru citu informāciju, kas ir iepriekš izpētīta, līdz adekvātai skaitļošanas tehnikas jaudai.
Amerikāņu Arhitektu Institūts (American Institute of Architects) BIM ir definējuši kā „uz modeļa bāzes veidotu tehnoloģiju, kas saistīta ar projekta datubāzi[1] . Nākotnē strukturētie dokumenti, tādi kā specifikācijas varētu tikt meklētas un apvienotas pēc reģionāliem, nacionāliem un internacionāliem standartiem.

Nākotnes potenciāls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

BIM šobrīd izmanto profesionāļi dažādu ēku tipu projektēšanai, sākot no vienkāršām noliktavām līdz daudz komplicētākām ēkām[6], BIM projektēšanas metodes šobrīd ir tikai sākušas attīstīties. BIM paredz potenciālu virtuālu informācijas modeli, kurš tiek nodots no projektēšanas komandas (arhitekti, mērnieki, konsultējošie inženieri u.c.) būvuzņēmējam, apakšuzņēmējam un tad īpašniekam, katram papildinot vienu un to pašu modeli ar savu informāciju. Kā paredzams rezultāts ir maksimāli samazināts informācijas zudums, katrai „komandai” pārņemot „īpašumtiesības”, kā arī vispusīgākas informācijas pārsūtīšana.
BIM lieliski samazina kļūdu skaitu , ko pieļauj projektēšanas un celtniecības komandu locekļi, izmantojot kļūdu meklēšanu, kur patiesība dators informē komandas locekļus par ēkas daļām, kuras nav savienojamas vai savienotas kļūdaini, un precīzi vizualizējot katru ēkas sastāvdaļu. Tā kā datori un programmatūra kļūst arvien spējīgā iespaidīgākas informācijas apstrādē, tad šis aspekts būs vēl vairāk uzlabots nākotnē. Kļūdu novēršana arī palīdz ietaupīt milzīgus naudas līdzekļus visiem projekta dalībniekiem. Arī laika ekonomija, izstrādājot projektu, ļauj ietaupīt naudu.
Green Building XML ir topoša shēma, BIM darbības sadaļa, koncentrēta uz zaļās arhitektūras ekspluatēšanu.

„Building Information Modeling” programmatūras[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

BIM Amerikas Savienotajās Valstīs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais Standarts Būves Informācijas Modelēšanai (National Building Information Modeling Standart)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo Nacionālo Standartu Būves Informācijas Modelēšanai (National Standard for Building Information Modeling (NBIMS)) ir sastādījis Nacionālais Ēku Eksakto Zināšanu Institūts (National Institute of Building Sciences (NIBS)). Šis standarts nosaka standartizētu datu apstrādes metodi, kas atvieglo BIM lietošanu, nosaka minimālās prasības, kas saistās ar mārketingu, un ietver sevī vēl daudz un dažādus aspektus.

Būvuzņēmēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asociētie Vadošie Būvuzņēmēji (Associated General Contractors) un būvuzņēmēju firmas ir izstrādājušas vairākas savas BIM definīcijas, kuras to skaidro kā „uz objektu orientētu būves attīstības instrumentu, kura lietošanā izmanto 5D modelēšanas koncepciju, kā arī informācijas tehnoloģiju savietojamību, lai projektētu, būvētu, un vadītu projektu un veidotu komunikāciju starp dažādām projekta daļām.”[7].
Lai gan BIM un citu radniecīgu procesu konceptus šobrīd pēta gan būvuzņēmēji, gan arhitekti, gan attīstītāji , pats termins šobrīd ir ļoti diskutabls[8] — vai BIM pārliecinās citas alternatīvas, tādas kā:

BIM bieži saista ar IFC (Industry Foundation Classes) un aecXML - datustruktūras, kuras pielieto BIM izmantotās informācijas atspoguļošanai. IFC attīstītāji ir Internacionālā Savietojamības Alianse (International Alliance for Interoperability)[9] . Ir arī citas CAD firmu patentētas un attīstītas datu struktūras, kuras iekļauj BIM savā programmatūra. Viens no agrākajiem nacionāli atzītajiem piemēriem ir AISC (American Institute of Steel Construction) —atzīts, nepatentēts CIS/2 standrats, kurš radīts Savienotajās Valstīs .

BIM piedāvā:

  1. Uzlabotas vizualizācijas
  2. Pieaugošu prodiktivitāti, kuru sekmē viegla informācijas ieguve
  3. Uzlabotu konstrukciju dokumentu koordināciju
  4. Svarīgas informācijas ievietošanu un savienošanu (specifisku materiālu pārdošana, detaļu lokācija un skaits, kurš vajadzīgs novērtēšanai un piedāvājumu konkursiem).
  5. Pieaugošu piegādes ātrumu
  6. Samazinātas cenas

Skat. arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lee, G., Sacks, R., and Eastman, C. M. (2006). Specifying parametric building object behavior (BOB) for a building information modeling system. Automation in Construction, 15(6), 758-776.
  2. Archived version of Autodesk's white paper on Building Information Modeling
  3. Yessios, C.I. Are We Forgetting Design? AECbytes Viewpoint #10 2004, http://www.aecbytes.com/viewpoint/2004/issue_10.html
  4. Eastman, C.M., Building Product Models: Computer Environments Supporting Design and Construction. 1999, Boca Raton, FL: CRC Press
  5. Laiserin's explanation of why 'BIM' should be an industry standard-term
  6. BIM: Who's doing it.
  7. BIM Forum and bim(x)
  8. Discussion of the BIM acronym
  9. International Alliance for Interoperability.