ArchiCAD

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
ArchiCAD
ArchiCAD-logo.jpg
Izstrādātājs Graphisoft
Sākotnējā versija ArchiCAD 1.0 / 1982. g.
Stabilā versija ArchiCAD 15 / 2011. g. 15. jūnijs
Operētājsistēma Windows, Mac OS X
Platforma PC, Mac OS X
Veids BIM (Celtnes Informācijas Modelis)
Tīmekļa vietne http://www.graphisoft.com/products/archicad/

ArchiCAD ir BIM CAD tipa arhitektūras projektēšanas datorprogramma, kas paredzēta Mac OS X un Windows operētājsistēmām. ArchiCad piedāvā specializētus risinājumus gan estētiskajiem, gan tehniskajiem aspektiem gandrīz jebkurā arhitektūras jomā: sākot ar interjeru un beidzot ar pilsētvides projektēšanu. "ArchiCAD piedāvā iespēju radīt uz modeli balstītus projektus, kas ir kvalitatīvāki, vairāk piemēroti būvniecībai un ekonomiskāki ekspluatācijā."[1]

Programmas izveide uzsākta 1982. gadā un tā bijusi paredzēta sākotnējiem Apple Macintosh personālajiem datoriem. ArchiCAD bija pirmā personālajam datoram piemērotā CAD programma, kura ļāva izveidot 2D rasējumus un tiem atbilstošu 3D ģeometriju.[2] 1987. gadā līdz ar pirmās ArchiCAD versijas klajā nākšanu, tā kļuva arīdzan par pirmo Graphisoft Virtual building (no angļu val. - Virtuālā ēka) koncepcijas īstenotāju. Mūsdienās vairāk nekā 150 000 arhitektu visā pasaulē izmanto šo programmu projektēšanas nozarē. Jaunākā programmas versija ir ArchiCAD 15, iznākusi 2011. gadā.

Programmas pārskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD ir pilnas komplektācijas modelēšanas programma, kas sevī ietver 2D un 3D rasēšanas, vizualizācijas, kā arī citas funkcijas, kas paredzētas gan arhitektiem, gan dizaineriem, gan arī plānotājiem. ArchiCAD vidē integrēti plaša spektra programmatūras rīki un papildinājumi, kas nepieciešami projektēšanas darba procesā un tā realizēšanā:

  • 2D CAD programmatūra - rasēšanas rīki precīzu detalizētu rasējumu izstrādei;
  • 3D modelēšanas programmatūra - speciāli arhitektiem piemērota 3D CAD saskarne, kas ļauj modelēt dažāda veida un formu ēkas;
  • Arhitektūras renderēšanas/ilustrēšanas un vizualizācijas programmatūra - augstas veiktspējas vizualizācijas rīki foto-reālistisku attēlu un video radīšanai;
  • Datorizdevniecības programmatūra - rīki, ar kuru palīdzību, izmantojot tehniskos rasējumus, digitālos attēlus un tekstu, pēc maketēšanas principa noformē lapas, metus u.c. izdrukai paredzētos materiālus;
  • Dokumentu pārvaldīšanas programmatūra - centralizētas datu uzglabāšanas servera ar attālinātu piekļuvi versionēšanas rīks ar failu dublēšanas un atjaunošanas funkcijām;
  • Celtnes informācijas modelēšanas programmatūra - jauna pieeja virtuālajai arhitektūras projektēšanai (saīsinājumā no angļu val. - BIM).

Versijas un licences tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbalstītās platformas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD paredzēts Windows un Mac OS operētājsistēmām. ArchiCAD 15 atbalsta Windows XP Professional (32-bitu un 64-bitu), Windows Vista (32-bitu un 64-bitu), Windows 7 (32-bitu un 64-bitu) un Mac OS X 10.6 operētājsistēmas.

Licences tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmas instalācijas procesā iespējams izvēlēties licences tipu: komerciālā, mācību vai pilnībā funkcionējoša 30 dienu izmēģinājuma versija. Pēc reģistrācijas lapā MyarchiCAD.com, tajā iespējams iegūt gan programmatūras instalācijas paku, gan nepieciešamos mācību vai izmēģinājuma versijas sērijas numurus.

  • Komerciālā versija izmanto aizsargatslēgu (programmai piekārtotu kodu). Ja šāda aizsargatslēga netiek atrasta, ArchiCAD automātiski pārslēdzas uz demonstrācijas režīmu, kurā saglabāšanas, kopēšanas, kā arī TeamWork (no angļu val. - kopīgs darbs) funkcijas nav pieejamas, savukārt drukāšanas funkcija joprojām ir pieejama.
  • Mācību versijas aizsargā reģistrācijas numuri. ArchiCAD mācību versijas faila formātu atbalsta arī komerciālā versija, taču šāds fails ir marķēts ar ūdenszīmi, kas redzama uz izdrukas materiāliem. Šāda ūdenszīme tiek neatgriezeniski pievienota arī failiem, kas izveidoti ar ArchiCAD komerciālo, bet vēlāk rediģēti ar mācību versiju.
  • Pārbaudes versijas izmantošanas laiks ilgst 30 dienas, un tā ir pilnībā funkcionējoša un ļauj izmantot saglabāšanas, drukāšanas un publicēšanas funkcijas. Failus, kas veidoti ar šo versiju, iespējams atvērt tikai uz datora, kur šī konkrētā versija uzinstalēta. Tiklīdz ArchiCAD kopijai tiek aktivizēta komerciālā licence, failus iespējams atvērt arī citās datorsistēmās ar jebkuru ArchiCAD versiju. ArchiCAD pārbaudes versijas aizsargā reģistrācijas numuri.

Valodas un lokalizāciju veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD pieejams vairākās lokalizētās versijās. Šīm versijām ir ne tikai pārtulkota lietotāja saskarne un dokumentācija, bet arī konkrētā reģiona tirgus prasībām pielāgotas objektu bibliotēkas, atšķirīgas objektu īpašību un atribūtu noklusējuma vērtības, kā arī pielāgots izvēļņu izvietojums.

  • Angļu valodas versijas
  • Vācu valodas versijas
  • Vācijas (GER);
  • Austrijas (AUT);
  • Šveices (CHE);
  • Spāņu versija (SPA)
  • Franču versija (FRA)
  • Itāļu versija (ITA)
  • Portugāļu versija (POR)
  • Krievu versija (RUS)
  • Japāņu versija (JPN)
  • Poļu versija (POL)
  • Čehu versija (CZE)
  • Ungāru versija (HUN)
  • Nīderlandiešu versija (NED)
  • Somu versija (FIN)
  • Zviedru versija (SWE)
  • Norvēģu versija (NOR)
  • Dāņu versija (DEN)
  • Turku versija (TUR)
  • Grieķu versija (GRE)
  • Vienkāršota ķīniešu versija (CHI)
  • Tradicionālā ķīniešu versija (TAI)
  • Korejiešu versija (KOR)

Raksturīgākās iezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādāšana ar parametriskajiem objektiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD, atšķirībā no citām 1980. gados radītajām CAD programmām, ļauj lietotājam strādāt ar paaugstināta datu apjoma parametriskajiem objektiem, dažkārt sauktiem par "gudrajiem objektiem" (no angļu val. - smart objects). Lietotājs var izveidot "virtuālu ēku" ar virtuāliem celtniecības elementiem, kā, piemēram, sienas, pārsegumi, jumts, durvis, logi un mēbeles. Programmā iekļauts plašs iepriekš sagatavotu objektu klāsts. Katra objekta parametrus iespējams pielāgot pēc lietotāja vajadzībām.

ArchiCAD ļauj strādāt gan ar objekta 2D, gan 3D reprezentāciju. Divdimensiju rasējumi darba procesā var tikt eksportēti jebkurā laikā, savukārt informācija par modeli programmas datubāzē vienmēr tiek saglabāta trīs dimensijās. Plāni, fasādes un griezumi tiek automātiski izstrādāti atbilstoši ēkas 3D modelim un darba procesā atjaunotas, ja modelī izdarītas izmaiņas. Palielinot atsevišķas modeļa daļas, iespējams izveidot detalizētus rasējumus, kurus var papildināt ar 2D detaļām.

Kopdarbība un attālinātā piekļuve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā uz failu apmaiņu balstītā TeamWork (kopīgā darba) funkcija tika iekļauta 1997. gadā izdotajā ArchiCAD 5.1 versijā. Tā ļāva ar vienu ēkas modeli strādāt vairākiem arhitektiem vienlaicīgi. 2009. gadā līdz ar ArchiCAD 13 versiju, klajā nāca arī pilnībā pārstrādāts TeamWork "2.0" ar jaunu pieeju datubāzei, saukts arī par Graphisoft BIM serveri. Tā kā centrālajai datu glabātuvei tiek nosūtītas tikai projektā izdarītās izmaiņas, šī TeamWork versija ļauj rediģēt projektu attālināti, izmantojot piekļuvi caur internetu, tādējādi nodrošinot sadarbību un koordināciju pasaules mērogā.

GDL objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: GDL

Trešās puses pārdevēji, kā arī atsevišķi arhitektūras un dizaina objektu ražotāji ir sastādījuši speciālas objektu un elementu bibliotēkas, kuras izmantojamas darbā ar ArchiCAD. Programma sevī ietver Ģeometriskā Apraksta Valodas (GDL - Geometric Description Language) rīku, kas tiek izmantots jaunu objektu izveidošanai. Šiem objektiem ir GSM faila formāts.

GDL objektu 2D un 3D parametri ir saistīti, tādējādi iespējams iegūt precīzu objekta attēlu jebkurā projekcijā (gan perspektīvā, gan aksonometrijā). GDL programmēšanas valoda līdzinās BASIC valodu saimei ar tādiem pašiem vadības mehānismiem un mainīgo loģiku. 2D un 3D skatos GDL vidē visi modeļa elementi ir saistīti ar vietēju "labās rokas" koordinātu sistēmu. Katra jauna elementa ievietošanai koordinātu sistēma jāpārvieto uz izvēlēto elementa atrašanās vietu, tad tiek veidots pats elements. Jebkuru darbību ar koordinātu sistēmu sauc par transformāciju. Transformācijas tiek saglabātas stekā (datu glabātuvē), kuru iespējams paplašināt un modificēt, pievienojot jaunas transformācijas vai dzēšot esošās.

GDL ir atpakaļejoša saderība ar ArchiCAD programmatūru, kas nozīmē to, ka ArchiCAD bibliotēkas objektu atpazīs jebkura ArchiCAD versija, kas ir jaunāka par to, kurā objekts izveidots, savukārt šo objektu var neatpazīt vecākas ArchiCAD versijas.

GDL objektus iespējams iegādāties vairākās interneta vietnēs, kā, piemēram, Parch.com/storeoo/

API[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD atbalsta arī API (angļu val. - Application Programming Interface) un ODBC datubāzes savienojumus, trešās puses programmatūras papildinājumu izdevējiem. Izmantojot tiešās API saites ar 4D un 5D programmatūru, kā, piemēram, Vico Office Suite vai Tocoman iLink, no ArchiCAD modeļa, vadoties pēc BIM informācijas, var iegūt izmaksu novērtējumus un tāmes. ArchiCAD ir tiešā sasaiste ar Solibri's modeļa pārbaudes un kvalitātes garantijas rīkiem.

Datu apmaiņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD vidē var importēt un no tās eksportēt DWG, DXF, IFC un citus failu tipus. Kompānija Graphisoft ir aktīvs IAI - International Alliance for Interoperability (tulkojumā no angļu val. - Starptautiskā Sadarbspējas savienība) loceklis. IAI ir organizācija, kas izdod arhitektūras nozares CAD programmatūras failu un datu sadarbspējas standartus.

Paplašinājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi maksas un bezmaksas programmatūras papildinājumi paplašina ArchiCAD funkciju klāstu un nodrošina tālāku datu apmaiņu starp ArchiCAD un citām programmām. Daudzus no tiem izstrādā pati Graphisoft kompānija, piemēram, bezmaksas Google SketchUp, Google Earth un Cinema 4D importēšanas/eksportēšanas spraudņus, kā arī dažādus maksas papildinājumus: Graphisoft MEP Modeler, Graphisoft Virtual Building Explorer u.c. ArchiCAD papildinājumus piedāvā arī citi izstrādātāji, piemēram, Cigraph vai Cadimage.

Programmas versiju vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1984. g. - Radar CH (ArchiCAD 1.0)
  • 1986. g. - ArchiCAD 2.0
  • 1987. g. - ArchiCAD 3.0
  • 1988. g. - ArchiCAD 3.1
  • 1991. g. - ArchiCAD 4.1
  • 1993. g. - ArchiCAD 4.12
  • 1994. g. - ArchiCAD 4.5
  • 1995. g. - ArchiCAD 4.55
  • 1996. g. - ArchiCAD 5.0
  • 1997. g. - ArchiCAD 5.1
  • 1998. g. - ArchiCAD 6.0
  • 1999. g. - ArchiCAD 6.5
  • 2001. g. - ArchiCAD 7.0
  • 2002. g. - ArchiCAD 8
  • 2003. g. - ArchiCAD 8.1
  • 2004. g. - ArchiCAD 9
  • 2006. g. - ArchiCAD 10
  • 2007. g. - ArchiCAD 11
  • 2008. g. - ArchiCAD 12
  • 2009. g. - ArchiCAD 13
  • 2010. g. - ArchiCAD 14
  • 2011. g. - ArchiCAD 15
  • 2012. g. - ArchiCAD 16

ArchiCAD STAR(T) Edition[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ArchiCAD STAR(T) Edition ir vienkāršotāka programmas versija, kas sevī ietver tikai galvenās funkcijas un ir piemērota salīdzinoši nelieliem projektēšanas uzņēmumiem, kā arī individuāliem projektētājiem. Viena no funkcijām, kas netiek iekļautas šajā ArchiCAD versijā ir TeamWork. Jaunākā versija ir ArchiCAD SE2011. Tajā iekļauti visi nepieciešamie rīki virtuālās ēkas modeļa izveidei, tā arīdzan nodrošina jaunākās DWG-DXF un IFC 2x3 saskarnes failu apmaiņai ar citām programmām. [3]Failu apmaiņa ar citām ArchiCAD versijām ir ierobežota: ar ArchiCAD STAR(T) Edition 2011 iespējams atvērt STAR(T) Edition 2006 vai jaunāku STAR(T) EDITION versiju failus, ArchiCAD 8.1. un 9. versiju failus, kā arī PlotMaker 3.1 failus. START(T) Edition 2011 faili var tikt atvērti ar ArchiCAD 14 un turpmākajām STAR(T) EDITION versijām.

Plastiskas formas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Morph tool[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Morph rīku izmanto lai izveidotu brīvformas elementus. Tagad vairs nevajag importēt īpašas formas no citām programmām. Morph rīks ir pilnībā integrēts ArchiCAD 16 programmā un strādā ar pazīstamu loģiku un interfeisu. Tomēr ir dažas Morph īpašības, kas pārsniedz citus ArchiCAD konstruktīvus rīkus. Jebkuru konstruktīvu rīku piem.: logu, durvis, jumtu u. c. var pārveidot par Morph.

  • Morph ģeometrija

Salīdzinājumā ar tradicionālajiem konstruktīviem elementiem, funkcijai Morph praktiski nav ģeometriskas robežas. Katru malu un katru virsmu var pārvietot un deformēt jebkurā virzienā.

  • Morph veidošana

Papildus pamata ievades metodei, varat izmantot Create Morph izmantojot atlases komandu no Design vai no "labo klikšķi" izvēlnē. Magic Wand funkcija ir arī ļoti lietderīga Morph radīšanai: pieskarieties jebkuru virsmai (piemēram Mesh), lai izveidotu Morph.

  • Morph iestādījumi

Morph Selection(atlase) uzstādījumi atšķiras atkarībā no tā, vai esat izvēlējies Morph, vai kādu no tās apakšgrupas elementu kombināciju (piemēram, plakne, malas). Apakšelementa atlasē ir pieejama tikai modeļa paneles un tikai attiecīgās kontrolējošās funkcijas ir pieejamas, atkarībā no tā, vai esat izvēlējies malu, plakni vai to kombināciju.

  • Grafiska rediģešana

Morph izveide un rediģēšana 3D logā ir ļoti intuitīva. Izvēlējoties jebkuru malu, paņemt kādu punktu vai virsmu, vai to apakšgrupas elementu jebkurā kombinācijā, var mainīt Morph ar funkciju paletes palīdzību. Visas izmaiņas būs attēlotas reālā laikā.

  • Morph noapaļošana

Zemāk doti vairākas komandas Morph pārveidosanai ar vienu klikšķi, ar noapaļošanai vai sadalīšanai tās apakšelementos: -Smooth & Merge Faces -Curve & Merge Edges (taisno kontūru noapaļošana) -Modify Segmentation (modificēt atsevišķas Morph daļas) -Hard or Soft Edges (mīkstināt vai cietināt malas): info logā vai Morph iestādījumos jebkura mala var būt pārveidota par “hard”(cieta, skaldīta) vai “soft”(mīksta, gluda

Mesh Tool (tīkla rīks)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mesh tool galvenokārt izmanto reljefa veidošanai, bet tas arī der plakanām plastiskām formām.

  • Mesh ģeometrija

Ar šo funkciju veido trisdimensionālo formu, kurai tikai viena plakne (augšejā) ir plastiska

  • Mesh veidošana

Ievadīšanas metode ir analoģiska pārējam standarta konstruktīviem elementiem.

  • Mesh iestādījumi

Iestādījumu maiņa līdzīgi kā visiem konstruktīviem elementiem notiek Mesh Selection Settings logā kā arī 2D un 3D logā ir iespējams labot punktu augstumus izmantojot funkciju Elevate Mesh Point funkciju palati. Mesh objektam var arī uzstādīt vai ir jāveido tikai plastisko plakni, vai monolītu objektu ar plakaniem sāniem un apakšu, vai objekta „kasti” bez aizpildījuma un apakšējas plaknes

  • Grafiska rediģešana

Mesh izveide un rediģēšana 3D logā ir intuitīva. Izvēlējoties jebkuru malu, paņemt kādu punktu var mainīt Mesh ar funkciju paletes palīdzību. Visas izmaiņas būs attēlotas reālā laikā. Nelielas grutības sagādā jauno punktu veidošana, tā ir mazāk intuitīva un vieglāk kontrolējama 2D logā.

  • Mesh noapaļošana

Veidojot Mesh ir iespēja padarīt plastiskas plaknes skaldnes gludākus un noapaļotākas. To var izdarīt Mesh Selection settings logā izmantojot funkciju All Ridges Smooth vai ja lietotājs grib pats definēt noapaļojuma pakāpi User Defined Sharp.

Shell tool (apvalka rīks)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Shell rīks tika ieviests 15 ArchiCAD versijā. Universāls Shell rīks palīdz izveidot visdažādākas formas ēkas ārpusē un iekšpusē vai arī nepieciešamam objektam. To var viegli modelēt izmantojot 3 pamata formas: extruded (izstiepti), revolved (rotācijas formas), ruled (pārvaldāmas), kas ir pieejamas 2D un 3D skatījumā. Izvietotos elementus var mainīt jebkurā logā: piemēram brīvi rotēt, izstiept, deformēt vai pievienojot atveres.

  • Viegla Shell formas veidošana

Izstiepšana (extrude): Shell var izstiept starp jebkuriem 2 punktiem telpā Rotaijas formas (revolved): Var veidot Revolved Shell (rotācijas formas) Pārvaldāms(ruled): var veidot Ruled Shell(pārvaldāms apvalks) no rokas zīmētiem profiliem uz jebkurām divām plaknēm telpā

  • Grafiska rediģēšana pilnai dizaina brīvībai

Shel rediģēšana jebkurā logā: izstiept, deformēt, bīdīt, rotēt Shell lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu. -Viegli veidot konturu zīmējot to ar roku. Var pievienot jumta logus, pielāgojot tos vienmērīgi plakanām vai izliektām virsmām. -Var veidot jebkuras formas atveres jebkurā Shell daļā -Ir iespēja pielāgot jebkuru Shell malu

•Precīza formas atainošana plānā -Shell attēlojums plānos precīzi sakrīt ar to formu 3D logā (Shell rasējums ir precīzs).

•Elastīga klasifikācija -Pieejams klasificēt Shell kā piem. Roof (jumts) vai Slab(plakne/pārsegums) saraksta sastadīšanai vai eksportam uz konstruktīvam programam.

Wall tool (sienas rīks)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plastiskas sienas veidošana nav tik viegla kā plastisku formu rīki. Ir 2 veidu plastisko sienu veidošanas iespējas: Vertikālā plaknē

  • Horizontālā plaknē

Lai veidotu plastisku sienu horizontālā plaknē ir jāizveido liektu formu ar līniju palīdzību izmantojot rīkus: Line (līnija), Spline (liekta līnija) vai Polyline (polilīnija), izvēlējoties Wall (sienas) rīku kopā ar Magic Wand (burvju nūjiņas) funkciju zem Design saraksta vai ar Space pogas palīdzību.

  • Lai veidotu sienas vertikālo plastiku var izmantot jaunveidotu sienas profilu izmantojot Profile Manager un uzzīmējot jaunu sienas griezumu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]