ArchiCAD

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
ArchiCAD
ArchiCAD-logo.jpg
Izstrādātājs Graphisoft
Sākotnējā versija ArchiCAD 1.0 / 1982. g.
Stabilā versija ArchiCAD 15 / 2011. g. 15. jūnijs
Operētājsistēma Windows, Mac OS X
Platforma PC, Mac OS X
Veids BIM (Celtnes Informācijas Modelis)
Tīmekļa vietne http://www.graphisoft.com/products/archicad/

ArchiCAD ir BIM CAD tipa arhitektūras projektēšanas datorprogramma, kas paredzēta Mac OS X un Windows operētājsistēmām. ArchiCad piedāvā specializētus risinājumus gan estētiskajiem, gan tehniskajiem aspektiem gandrīz jebkurā arhitektūras jomā: sākot ar interjeru un beidzot ar pilsētvides projektēšanu. "ArchiCAD piedāvā iespēju radīt uz modeli balstītus projektus, kas ir kvalitatīvāki, vairāk piemēroti būvniecībai un ekonomiskāki ekspluatācijā."[1]

Programmas izveide uzsākta 1982. gadā un tā bijusi paredzēta sākotnējiem Apple Macintosh personālajiem datoriem. ArchiCAD bija pirmā personālajam datoram piemērotā CAD programma, kura ļāva izveidot 2D rasējumus un tiem atbilstošu 3D ģeometriju.[2] 1987. gadā līdz ar pirmās ArchiCAD versijas klajā nākšanu, tā kļuva arīdzan par pirmo Graphisoft Virtual building (no angļu val. - Virtuālā ēka) koncepcijas īstenotāju. Mūsdienās vairāk nekā 150 000 arhitektu visā pasaulē izmanto šo programmu projektēšanas nozarē. Jaunākā programmas versija ir ArchiCAD 15, iznākusi 2011. gadā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Programmas pārskats

ArchiCAD ir pilnas komplektācijas modelēšanas programma, kas sevī ietver 2D un 3D rasēšanas, vizualizācijas, kā arī citas funkcijas, kas paredzētas gan arhitektiem, gan dizaineriem, gan arī plānotājiem. ArchiCAD vidē integrēti plaša spektra programmatūras rīki un papildinājumi, kas nepieciešami projektēšanas darba procesā un tā realizēšanā:

  • 2D CAD programmatūra - rasēšanas rīki precīzu detalizētu rasējumu izstrādei;
  • 3D modelēšanas programmatūra - speciāli arhitektiem piemērota 3D CAD saskarne, kas ļauj modelēt dažāda veida un formu ēkas;
  • Arhitektūras renderēšanas/ilustrēšanas un vizualizācijas programmatūra - augstas veiktspējas vizualizācijas rīki foto-reālistisku attēlu un video radīšanai;
  • Datorizdevniecības programmatūra - rīki, ar kuru palīdzību, izmantojot tehniskos rasējumus, digitālos attēlus un tekstu, pēc maketēšanas principa noformē lapas, metus u.c. izdrukai paredzētos materiālus;
  • Dokumentu pārvaldīšanas programmatūra - centralizētas datu uzglabāšanas servera ar attālinātu piekļuvi versionēšanas rīks ar failu dublēšanas un atjaunošanas funkcijām;
  • Celtnes informācijas modelēšanas programmatūra - jauna pieeja virtuālajai arhitektūras projektēšanai (saīsinājumā no angļu val. - BIM).

[izmainīt šo sadaļu] Versijas un licences tipi

[izmainīt šo sadaļu] Atbalstītās platformas

ArchiCAD paredzēts Windows un Mac OS operētājsistēmām. ArchiCAD 15 atbalsta Windows XP Professional (32-bitu un 64-bitu), Windows Vista (32-bitu un 64-bitu), Windows 7 (32-bitu un 64-bitu) un Mac OS X 10.6 operētājsistēmas.

[izmainīt šo sadaļu] Licences tipi

Programmas instalācijas procesā iespējams izvēlēties licences tipu: komerciālā, mācību vai pilnībā funkcionējoša 30 dienu izmēģinājuma versija. Pēc reģistrācijas lapā MyarchiCAD.com, tajā iespējams iegūt gan programmatūras instalācijas paku, gan nepieciešamos mācību vai izmēģinājuma versijas sērijas numurus.

  • Komerciālā versija izmanto aizsargatslēgu (programmai piekārtotu kodu). Ja šāda aizsargatslēga netiek atrasta, ArchiCAD automātiski pārslēdzas uz demonstrācijas režīmu, kurā saglabāšanas, kopēšanas, kā arī TeamWork (no angļu val. - kopīgs darbs) funkcijas nav pieejamas, savukārt drukāšanas funkcija joprojām ir pieejama.
  • Mācību versijas aizsargā reģistrācijas numuri. ArchiCAD mācību versijas faila formātu atbalsta arī komerciālā versija, taču šāds fails ir marķēts ar ūdenszīmi, kas redzama uz izdrukas materiāliem. Šāda ūdenszīme tiek neatgriezeniski pievienota arī failiem, kas izveidoti ar ArchiCAD komerciālo, bet vēlāk rediģēti ar mācību versiju.
  • Pārbaudes versijas izmantošanas laiks ilgst 30 dienas, un tā ir pilnībā funkcionējoša un ļauj izmantot saglabāšanas, drukāšanas un publicēšanas funkcijas. Failus, kas veidoti ar šo versiju, iespējams atvērt tikai uz datora, kur šī konkrētā versija uzinstalēta. Tiklīdz ArchiCAD kopijai tiek aktivizēta komerciālā licence, failus iespējams atvērt arī citās datorsistēmās ar jebkuru ArchiCAD versiju. ArchiCAD pārbaudes versijas aizsargā reģistrācijas numuri.

[izmainīt šo sadaļu] Valodas un lokalizāciju veidi

ArchiCAD pieejams vairākās lokalizētās versijās. Šīm versijām ir ne tikai pārtulkota lietotāja saskarne un dokumentācija, bet arī konkrētā reģiona tirgus prasībām pielāgotas objektu bibliotēkas, atšķirīgas objektu īpašību un atribūtu noklusējuma vērtības, kā arī pielāgots izvēļņu izvietojums.

  • Angļu valodas versijas
  • Vācu valodas versijas
  • Vācijas (GER);
  • Austrijas (AUT);
  • Šveices (CHE);
  • Spāņu versija (SPA)
  • Franču versija (FRA)
  • Itāļu versija (ITA)
  • Portugāļu versija (POR)
  • Krievu versija (RUS)
  • Japāņu versija (JPN)
  • Poļu versija (POL)
  • Čehu versija (CZE)
  • Ungāru versija (HUN)
  • Nīderlandiešu versija (NED)
  • Somu versija (FIN)
  • Zviedru versija (SWE)
  • Norvēģu versija (NOR)
  • Dāņu versija (DEN)
  • Turku versija (TUR)
  • Grieķu versija (GRE)
  • Vienkāršota ķīniešu versija (CHI)
  • Tradicionālā ķīniešu versija (TAI)
  • Korejiešu versija (KOR)

[izmainīt šo sadaļu] Raksturīgākās iezīmes

[izmainīt šo sadaļu] Strādāšana ar parametriskajiem objektiem

ArchiCAD, atšķirībā no citām 1980. gados radītajām CAD programmām, ļauj lietotājam strādāt ar paaugstināta datu apjoma parametriskajiem objektiem, dažkārt sauktiem par "gudrajiem objektiem" (no angļu val. - smart objects). Lietotājs var izveidot "virtuālu ēku" ar virtuāliem celtniecības elementiem, kā, piemēram, sienas, pārsegumi, jumts, durvis, logi un mēbeles. Programmā iekļauts plašs iepriekš sagatavotu objektu klāsts. Katra objekta parametrus iespējams pielāgot pēc lietotāja vajadzībām.

ArchiCAD ļauj strādāt gan ar objekta 2D, gan 3D reprezentāciju. Divdimensiju rasējumi darba procesā var tikt eksportēti jebkurā laikā, savukārt informācija par modeli programmas datubāzē vienmēr tiek saglabāta trīs dimensijās. Plāni, fasādes un griezumi tiek automātiski izstrādāti atbilstoši ēkas 3D modelim un darba procesā atjaunotas, ja modelī izdarītas izmaiņas. Palielinot atsevišķas modeļa daļas, iespējams izveidot detalizētus rasējumus, kurus var papildināt ar 2D detaļām.

[izmainīt šo sadaļu] Kopdarbība un attālinātā piekļuve

Pirmā uz failu apmaiņu balstītā TeamWork (kopīgā darba) funkcija tika iekļauta 1997. gadā izdotajā ArchiCAD 5.1 versijā. Tā ļāva ar vienu ēkas modeli strādāt vairākiem arhitektiem vienlaicīgi. 2009. gadā līdz ar ArchiCAD 13 versiju, klajā nāca arī pilnībā pārstrādāts TeamWork "2.0" ar jaunu pieeju datubāzei, saukts arī par Graphisoft BIM serveri. Tā kā centrālajai datu glabātuvei tiek nosūtītas tikai projektā izdarītās izmaiņas, šī TeamWork versija ļauj rediģēt projektu attālināti, izmantojot piekļuvi caur internetu, tādējādi nodrošinot sadarbību un koordināciju pasaules mērogā.

[izmainīt šo sadaļu] GDL objekti

Pamatraksts: GDL

Trešās puses pārdevēji, kā arī atsevišķi arhitektūras un dizaina objektu ražotāji ir sastādījuši speciālas objektu un elementu bibliotēkas, kuras izmantojamas darbā ar ArchiCAD. Programma sevī ietver Ģeometriskā Apraksta Valodas (GDL - Geometric Description Language) rīku, kas tiek izmantots jaunu objektu izveidošanai. Šiem objektiem ir GSM faila formāts.

GDL objektu 2D un 3D parametri ir saistīti, tādējādi iespējams iegūt precīzu objekta attēlu jebkurā projekcijā (gan perspektīvā, gan aksonometrijā). GDL programmēšanas valoda līdzinās BASIC valodu saimei ar tādiem pašiem vadības mehānismiem un mainīgo loģiku. 2D un 3D skatos GDL vidē visi modeļa elementi ir saistīti ar vietēju "labās rokas" koordinātu sistēmu. Katra jauna elementa ievietošanai koordinātu sistēma jāpārvieto uz izvēlēto elementa atrašanās vietu, tad tiek veidots pats elements. Jebkuru darbību ar koordinātu sistēmu sauc par transformāciju. Transformācijas tiek saglabātas stekā (datu glabātuvē), kuru iespējams paplašināt un modificēt, pievienojot jaunas transformācijas vai dzēšot esošās.

GDL ir atpakaļejoša saderība ar ArchiCAD programmatūru, kas nozīmē to, ka ArchiCAD bibliotēkas objektu atpazīs jebkura ArchiCAD versija, kas ir jaunāka par to, kurā objekts izveidots, savukārt šo objektu var neatpazīt vecākas ArchiCAD versijas.

GDL objektus iespējams iegādāties vairākās interneta vietnēs, kā, piemēram, Parch.com/storeoo/

[izmainīt šo sadaļu] API

ArchiCAD atbalsta arī API (angļu val. - Application Programming Interface) un ODBC datubāzes savienojumus, trešās puses programmatūras papildinājumu izdevējiem. Izmantojot tiešās API saites ar 4D un 5D programmatūru, kā, piemēram, Vico Office Suite vai Tocoman iLink, no ArchiCAD modeļa, vadoties pēc BIM informācijas, var iegūt izmaksu novērtējumus un tāmes. ArchiCAD ir tiešā sasaiste ar Solibri's modeļa pārbaudes un kvalitātes garantijas rīkiem.

[izmainīt šo sadaļu] Datu apmaiņa

ArchiCAD vidē var importēt un no tās eksportēt DWG, DXF, IFC un citus failu tipus. Kompānija Graphisoft ir aktīvs IAI - International Alliance for Interoperability (tulkojumā no angļu val. - Starptautiskā Sadarbspējas savienība) loceklis. IAI ir organizācija, kas izdod arhitektūras nozares CAD programmatūras failu un datu sadarbspējas standartus.

[izmainīt šo sadaļu] Paplašinājumi

Dažādi maksas un bezmaksas programmatūras papildinājumi paplašina ArchiCAD funkciju klāstu un nodrošina tālāku datu apmaiņu starp ArchiCAD un citām programmām. Daudzus no tiem izstrādā pati Graphisoft kompānija, piemēram, bezmaksas Google SketchUp, Google Earth un Cinema 4D importēšanas/eksportēšanas spraudņus, kā arī dažādus maksas papildinājumus: Graphisoft MEP Modeler, Graphisoft Virtual Building Explorer u.c. ArchiCAD papildinājumus piedāvā arī citi izstrādātāji, piemēram, Cigraph vai Cadimage.

[izmainīt šo sadaļu] Programmas versiju vēsture

  • 1984. g. - Radar CH (ArchiCAD 1.0)
  • 1986. g. - ArchiCAD 2.0
  • 1987. g. - ArchiCAD 3.0
  • 1988. g. - ArchiCAD 3.1
  • 1991. g. - ArchiCAD 4.1
  • 1993. g. - ArchiCAD 4.12
  • 1994. g. - ArchiCAD 4.5
  • 1995. g. - ArchiCAD 4.55
  • 1996. g. - ArchiCAD 5.0
  • 1997. g. - ArchiCAD 5.1
  • 1998. g. - ArchiCAD 6.0
  • 1999. g. - ArchiCAD 6.5
  • 2001. g. - ArchiCAD 7.0
  • 2002. g. - ArchiCAD 8
  • 2003. g. - ArchiCAD 8.1
  • 2004. g. - ArchiCAD 9
  • 2006. g. - ArchiCAD 10
  • 2007. g. - ArchiCAD 11
  • 2008. g. - ArchiCAD 12
  • 2009. g. - ArchiCAD 13
  • 2010. g. - ArchiCAD 14
  • 2011. g. - ArchiCAD 15

[izmainīt šo sadaļu] ArchiCAD STAR(T) Edition

ArchiCAD STAR(T) Edition ir vienkāršotāka programmas versija, kas sevī ietver tikai galvenās funkcijas un ir piemērota salīdzinoši nelieliem projektēšanas uzņēmumiem, kā arī individuāliem projektētājiem. Viena no funkcijām, kas netiek iekļautas šajā ArchiCAD versijā ir TeamWork. Jaunākā versija ir ArchiCAD SE2011. Tajā iekļauti visi nepieciešamie rīki virtuālās ēkas modeļa izveidei, tā arīdzan nodrošina jaunākās DWG-DXF un IFC 2x3 saskarnes failu apmaiņai ar citām programmām. [3]Failu apmaiņa ar citām ArchiCAD versijām ir ierobežota: ar ArchiCAD STAR(T) Edition 2011 iespējams atvērt STAR(T) Edition 2006 vai jaunāku STAR(T) EDITION versiju failus, ArchiCAD 8.1. un 9. versiju failus, kā arī PlotMaker 3.1 failus. START(T) Edition 2011 faili var tikt atvērti ar ArchiCAD 14 un turpmākajām STAR(T) EDITION versijām.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ a r c h i a
  2. ↑ Building Information Modeling Two Years Later – Huge Potential, Some Success and Several Limitations
  3. ↑ ArchiCAD STAR(T) Edition Interactive Training Guide
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=ArchiCAD&oldid=1545757"
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās