Balatons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Balatons
Tihany Balaton.JPG
Balatona ainava
Satellite Image of Lake Balaton.jpg
Balatons no kosmosa
Atrodas Karogs: Ungārija Ungārija
Koordinātas 46°50′0″N 17°44′0″E / 46.83333°N 17.73333°E / 46.83333; 17.73333Koordinātas: 46°50′0″N 17°44′0″E / 46.83333°N 17.73333°E / 46.83333; 17.73333
Platība 594 km2
Lielākais garums 79 km
Vidējais dziļums 3,2 m
Lielākais dziļums 12,2 m
Tilpums 1,9 km3
Augstums vjl 104,8 m
Izteka Šio
Sateces baseins 5181 km2
Apdz. vietas krastos Balatonfīreda, Kestheja,
Šiofoka

Balatons (ungāru: Balaton) ir liels ezers Ungārijā, lielākais ezers Centrāleiropā. Garenās formas ezera vidusdaļā atrodas Tihaņas pussala, kas ezeru gandrīz pārdala uz pusēm. Ziemeļu krasts ir stāvs, kalnains, dienvidu krasts — lēzens.

Ezers radies pirms apmēram 15 000 gadiem vēja erozijas rezultātā. Ezera apkaime ģeoloģiskā pagātnē ir bijusi vulkāniski aktīva. Tihaņas pussalā atrodas nu jau apsīkušu geizeru atliekas. Ezers ziemā aizsalst.

Seklajā, lielajā ezerā veidojas salīdzinoši lieli viļņi. Krasta tuvumā reģistrēti 1,82 m augsti viļņi, centrālajā daļā — 1,95 m augsti. Vēja ietekmē ezera vienā krastā var vērot līmeņa krišanos, otrā krastā — celšanos līdz pusmetram.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balatons lietainā dienā

Lielais ezers ietekmē apkārtnes klimatu — Balatona apkaimē klimats ir nedaudz mitrāks, maigāks, kā pārējā Ungārijā, laiks biežāk apmācies. Pret dienvidiem eksponētajās ziemeļu krasta nogāzēs aug pat mandeļkoki, vīģes, granātāboli.

Ezera apkaimē reģistrētas vairāk kā 270 putnu sugas, liela kukaiņu daudzveidība, 50 zivju sugas. 1997. gadā izveidots nacionālais parks (Balaton-Felvidéki Nemzeti Park) 56 000 ha platībā.

Ezera dienvidrietumu daļā atrodas Kišbalatons — pārpurvojusies agrākā ezera daļa. Kādreiz ap 60 km² lielais Balatona līcis tagad ir atdalīts no ezera un ūdens virsmas spogulis ir ap 0,5 km². Liela daļa šī purva ir nosusināta. Kišbalatons iekļauts Rāmsaras sarakstā.

20. gadsimta laikā Balatons tika ievērojami piesārņots, līdz 1966. gadā notika masveida zilaļģu ziedēšana. Kopš šī laika piesārņojums tiek samazināts, 1976. gadā tika uzsākta arī Kišbalatona renaturalizācija.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas ap Balatonu

Jau 1861. gadā gar ezera dienvidu krastu izbūvēts dzelzceļš, kas savienoja Budapeštu ar Triesti. 1909. gadā tika izbūvēta līnija arī gar ziemeļu krastu. Ezera rietumu galā atrodas starptautiska lidosta. Jau 18. gadsimta beigās ezerā nolaida pirmos kuģus, prāmji un izpriecu kuģi ezerā kursē arī mūsdienās.

Ūdens temperatūra vasarā ir ap 25—28 °C, kas padara peldēšanos ezerā patīkamu. No jūnija līdz augusta beigām ezera krastos ir daudz tūristu un atpūtnieku. Populāra atrakcija ir vīna audzēšanas reģionu apmeklējums ziemeļos no ezera un aktīvā nakts dzīve dienvidu krasta kūrortos. Vīna audzēšanai ezera ziemeļu piekrastē ir jau ap 2000 gadus sena vēsture. Populārs tūrisma objekts ir Tihaņas pussala, kurā atrodas daudz vēstures pieminekļu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]