Granātābols

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastais granātābols
Punica granatum
Parastais granātābols
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Mirtes (Myrtales)
Dzimta Vējmietiņi (Lythraceae)
Ģints Granātāboli (Punica)
Suga Parastais granātābols (P. granatum)
Sinonīmi
Punica malus
Izcelsmes vieta
Irāna, Afganistāna, Pakistāna, Indijas ziemeļi

Parastais granātābols (Punica granatum) ir vējmietiņu dzimtas[1] krūms vai koks, viena no divām granātābolu ģints sugām.

Granātāboli dažkārt ir ar dzeloņainiem zariem, vecākiem kokiem ir saplaisājis stumbrs. Lapas ir cietas, stīvas un gaišzaļas, bet ziedi — spilgti sarkani. Tā auglis ir neīstā oga, ābola lielumā, kas sadalīts vairākās daivās ar daudzām sēklām (no tā arī radies zinātniskais nosaukums Granatus, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "ar daudzām sēklām"). Auglim augšpusē atrodas no 5 līdz 9 kauslapiņas. Sēklu ārējā kārta ir stiklaini dzidra, sulaina, ar ieskābu garšu.

Granātābolu izcelsme vieta ir Irāna, Afganistāna, Pakistāna un Indijas ziemeļi, bet mūsdienās tos audzē arī Vidusjūras zemēs, Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Ķīnā, Dienvidu Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Tos kultivē ne tikai to augļu dēļ, bet arī kā krāšņumaugu un ārstniecības augu. Granātāboliem bija liela nozīme sīriešu, feniķiešu un rietumsemītu kultūrās. Granātāboli ir attēloti uz kapeņu un tempļu sienām arī Senajā Ēģiptē. Savukārt Senajā Grieķijā granātābols bija auglības simbols.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agrāk granātāboliem bija pašiem sava — granātābolu dzimta (Punicaceae), bet filoģenētiskie pētījumi parādīja, ka granātāboli ir iekļaujami vējmietiņu dzimtā.