Ungārija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ungārija
Magyarország
Ungārijas karogs Ungārijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHimnusz
Location of Ungārija
 Ungārija  (zaļa)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Budapešta
47°26′N 19°15′E
Valsts valodas Ungāru
Etniskās grupas  92,3% ungāri,
1,9% čigāni,
5,8% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Jānošs Āders
 -  Premjerministrs Viktors Orbāns
 -  Spīkers Lāslo Kevērs
Dibināšana
 -  Recognized as Christian kingdom 1000 
 -  Current 3rd republic 1989. gada 23. oktobris 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijs
Platība
 -  Kopā 93 030 km² (109.)
 -  Ūdens (%) 0.74%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 9979000[2] (83.)
 -  2001. gada tautas skaitīšana 10198315 
 -  Blīvums 107.2/km² (94.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $187,627 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $18738[3] 
IKP (nominālais) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $128,960 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $12879[3] 
Džini koef. (2008) 24.96 (zems) (3.)
HDI (2010) 0,805[4] (ļoti augsts) (36.)
Valūta Ungārijas forints (HUF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .hu1
Tālsarunu kods +36
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ungārijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākums un vidusslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungārijas vēstures pirmsākums meklējams 9. gs. otrajā pusē, kad daļa no somugru tautas - maģāri, ieceļoja Panonijas līdzenumā. Maģāri izcēlās ar kareivīgumu, tie terorizēja visas apkārtējās kaimiņu tautas, līdz 955. gadā tos pie Lēčfeldas smagi sakāva vācieši. Vācu karalis Oto I pakļauto maģāru teritorijai piešķīra markgrāfistes statusu, tādējādi padarot to par politisku struktūrvienību vācu kontrolē. Vēlāk tā sāka saukties par Österreich (Austriju).

1001. gadā Ungārija pieņēma kristietību un Ištvāns I tika kronēts par karali. 1091. gadā pēc Horvātijas karaļa Stepana II nāves Ungārijas karalis Lāslo I Ārpāds pieteica pretenzijas uz Horvātijas karalistes troni un iebruka tajā. No 1102. gada Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju.

No 16. gadsimta līdz Austroungārijas izveidošanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1526. gadā pēc Mohāčas kaujas Ungārija tika sadalīta. Valsts centrālo daļu laika gaitā iekļāva Osmaņu impērijā, Rietumdaļā par karali tika pasludināts Ferdinands I Habsburgs. Austrumi un ziemeļi palika jaunā karaļa Jānošs I Sapojai kontrolē, šajā teritorijā izveidojās Transilvānijas hercogiste kurai nācās kļūt par Turcijas vasaļvalsti.

Laikā no 1683. gada sagrāves Vīnes kaujā līdz 1699. gadam turku karaspēks tiek pilnībā padzīts no Ungārijas un lielākās daļas Centrāleiropas. Ungārija kļuva par Habsburgu monarhijas daļu, bet Transilvānijas hercogiste - par Habsburgu vasaļvalsti.

Ungārijas juridiskais statuss līdz pat XVII gs. vidum bija stabila autonomija, kurā visa ārpolitika bija tieši pakļauta monarham (tā kā šis bija konfliktu laiks ar osmaņiem, Habsburgi bija ieinteresēti ungāru magnātu atbalstā). Regulāri sapulcējās ungāru kārtu pārstāvji parlamentā, muižniecība saglabāja varu vietējās pašpārvaldes orgānos - komitātu sapulcēs (skat. Kārtu pārstāvniecība).

Taču, sākot ar XVII gs. 60. gadiem ungāru parlaments sāka uzstāties pret Habsburgiem (1666.-1667. gados Francs Vjašelelena organizēja sazvērestību ar mērķi atdalīties no Habsburgu zemēm; 1670.-1671. gados Vīnes valdība atklāja vēl vienu ungāru muižnieku sazvērestību utt). Ungārijā tika dislocēts austriešu karaspēks. Augstākā vara tagad pārgāja imperatora vietvalža rokās, parlaments tika atlaists. Masveidā iebrauca austriešu ierēdņi, kas sāka kontrolēt un vadīt vietējās pašpārvaldes. Ar imperatora pavēli tika izformēts ungāru robežapsardzes karaspēks.

1672. gadā sākās ungāru un slovaku sacelšanās Imres Tekei vadībā un atbrīvotajās teritorijās nodibināja neatkarīgu valsti (1684.-1685. gados impērija šo valsti likvidēja). Lai kaut cik atgūtu savas pozīcijas, imperators atjaunoja parlamenta darbību. Turku un dumpinieku valdījumus imperators piešķīra austriešu muižniekiem, šādi veidojot atbalstītāju slāni pašā Ungārijā. Pēc asiņainām un veltīgām cīņām parlaments 1687. gadā atzina Habsburgus par Ungārijas karaļu dinastiju.

XVIII gs. sākums pagāja nemitīgos ungāru muižnieku dumpjos, līdz 1741. gadā imperators uz mūžīgiem laikiem atbrīvoja feodāļu zemes no nodokļiem. Tika atjaunota muižnieku vara komitātu sapulcēs. Komitātu sapulces, kuru rokās bija administratīvā un tiesu vara, bija sava veida autonomas republikas, kuras centrālajai varai pakļāvās visai nosacīti - tikai valsts, mēroga jautājumos. Šī kārtība tika likvidēta tikai Marijas Terēzes laikā (1740-1780).

Marijas Terēzes valdīšanas laikā Ungārijā 1767. gadā tika veikta agrārā reforma, kuras rezultātā tika likvidēta dzimtbūšana. Ķeizara Leopolda II valdīšanas laikā 1791. gadā ungāru valoda, līdz ar vācu un latīņu, tika apstiprināta kā oficiāla valsts valoda.

1848. gadā Ungārijā sākās sacelšanās pret Habsburgiem, kura pārauga neatkarības karā. 1849. gadā ar Krievijas impērijas palīdzību austriešiem izdevās uzvarēt ungārus. 1867. gadā tika noslēgts kompromisa līgums, nodibinot dubultmonarhiju - Austroungāriju.

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara Austroungārija beidza pastāvēt un saskaņā ar 1920. noslēgto Trianonas līgumu Ungārija zaudēja 72% teritorijas un aiz tās robežām palika vairāk nekā 3 miljoni ungāru.[5]

1938. gada novembrī pēc Minhenes vienošanās Ungārija atguva Slovākijas un Rutēnijas dienvidu daļu un 1939. gadā, pēc tam kad Trešais reihs ieņēma atlikušo Čehoslovākijas daļu, arī pārējo Rutēniju. 1941. gadā Ungārija piedalījās iebrukumā Dienvidslāvijā, atgūstot vēl daļu teritorijas, kā arī piedalījās Vācijas uzbrukumā Padomju Savienībai. 1944. gadā Ungārija sāka pamiera sarunas ar Sabiedrotajiem, kā rezultātā vācu karaspēks okupēja Ungāriju. 1945. gadā Ungāriju okupēja PSRS karaspēks. Saskaņā ar 1947. gada Parīzes miera līgumu Ungārija zaudēja 1938-41. gadā atgūtās teritorijas. 1947. gadā Ungārija kļuva par PSRS satelītvalsti ar nosaukumu Ungārijas Tautas Republika.

1956. gadā notika sacelšanās pret Ungārijas komunistisko režīmu un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku, kuru apspieda PSRS armija. Ap 20 000 cilvēku tika nogalināti un 250 000 devās bēgļu gaitās. No 1968. gada Ungārijas komunistu režīms piedzīvoja liberalizāciju. 1989. gadā Ungārijā notika miermīlīga pāreja uz demokrātiju, tika atļautas politiskās partijas (bez valdošās) un atvērta robeža ar Austriju. 23. oktobrī no valsts nosaukuma tika svītrots vārds "Tautas". 1990. gada maijā notika pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads 1920*  % 1930*  % 1941  % 1949  % 1960  % 1970  % 1980  % 1990  % 2001  %
iedzīvotāji kopā 7990202 100 8688319 100 9316074 100 9204799 100 9961044 100 10322099 100 10709463 100 10374823 100 10198315 100
ungāri 7147053 89,45 8001112 92,09 8918868 95,74 9104640 98,91 9837275 98,76 10166237 98,49 10638974 99,34 10142072 97,76 9416045 92,33
vācieši 551211 6,90 478630 5,51 302198 3,24 2617 0,03 8640 0,09 35594 0,34 11310 0,11 30824 0,30 62105 0,61
slovāki 141882 1,78 104819 1,21 16677 0,18 7808 0,08 14340 0,14 21176 0.21 9101 0,08 10459 0,10 17693 0,17
rumāņi 23760 0,30 16221 0,19 7565 0,08 8500 0,09 12326 0,12 12624 0,12 8874 0,08 10740 0,10 7995 0,08
horvāti 36858 0,46 27683 0,32 4177 0,04 4106 0,04 14710 0,15 17609 0,17 13895 0,13 13570 0,13 15597 0,15
serbi 17131 0,21 7031 0,08 3629 0,04 4190 0,05 3888 0,04 12235 0,12 2805 0,03 2905 0,03 3816 0,04
slovēņi 6087 0,08 5464 0,06 2058 0,02 666 0,01 nez. 4205 0,04 1731 0,02 1930 0,02 3025 0,03
čigāni 6989 0,09 7841 0,09 27033 0,29 37598 0,41 56121 0,56 34957 0,34 6404 0,06 142683 1,37 189984 1,86
pārējie 59231 0,73 39518 0,45 33869 0,37 34674 0,38 13744 0,14 17462 0,17 16369 0,15 19640 0,19 584154 4,73
  • 1920 un 1930 dati par dzimto valodu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Population Census 2001 – National and county data – Summary Data. Nepszamlalas.hu.
  2. Hungarian Central Statistical Office. Retrieved 25 July 2010.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Ungārija. International Monetary Fund. Atjaunināts: 21 April 2011.
  4. Human Development Report 2010. United Nations (2010). Atjaunināts: 5 November 2010.
  5. Rotčailds, Džozefs. Valstis Viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem. Zvaigzne ABC. Rīga. 1999. ISBN 9984-17-283-X 184. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]