Baltā cūktrifele
| Baltā cūktrifele Choiromyces meandriformis | |
|---|---|
 Baltā cūktrifele | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Klase | Kaussēņu klase (Pezizomycetes) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Trifeļu dzimta (Tuberaceae) |
| Ģints | Cūktrifeles (Choiromyces) |
| Suga | Baltā cūktrifele (C. meandriformis) |
 Baltā cūktrifele Vikikrātuvē | |
Baltā cūktrifele (Choiromyces meandriformis, agrāk arī Rhizopogon meandriformis un Choiromyces venosus jeb baltā trifele) ir Latvijā reti atrasta trifeļu dzimtas pazemes sēne, kura 2017. gadā tika izsludināta par gada sēni.
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augļķermenis līdzīgs lielam kartupelim, gaiši dzeltens, vecumā brūnējošs, daivains, ciets un blīvs, virsma gandrīz gluda, diametrs līdz 15 cm, svars līdz 500 gramiem, īpašos gadījumos līdz 900 gramiem. Sēnes virsdaļa atrodas mazliet virs zemes, taču bieži zāles vai lapu nobiru apslēpta. Garša īpatnēja, smarža jaunām sēnēm vāja un patīkama, vecām īpatnēja un ne visiem patīkama.[1][2][3] Griezumā atsedzas marmorveida raksts – baltas dzīsliņas pamīšus ar pelēcīgām, kuras ar laiku kļūst tumšākas, pēc apžūšanas – dzeltenīgi brūnas.[4]
- Perīdija biezums ap 400 μm
- Aski plati un maisveidīgi, 120-180 x 70 μm.
- Sporas gaišbrūnas, lodveidīgas, 22-30 μm diametrā, ieskaitot 3-6 μm garos dzeloņveidīgos izaugumus.[5]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēne sastopama gandrīz visā Eiropā, taču tā parasti ir reta un daudzās valstīs ir aizsargājamā statusā. Ticami, ka viņa varētu būt sastopama arī Āzijā, un izolēta sēnes formas atradne konstatēta Antarktīdā.[6] Kā visas trifeļu sēnes, to vieglāk atrast pēc smaržas, tāpēc viņu biežāk atrod reģionos, kur ir tradīcijas meklēt trifeles ar apmācītu dzīvnieku - suņu vai cūku - palīdzību. Arī Latvijā šāds meklējums ar suņiem Rēzeknes novadā bija veiksmīgs.[7] Kopš 2015. gada, kad balto cūktrifeli pirmoreiz droši konstatēja Latvijā,[8] parādījušās ziņas par tās atrašanu arī citos Latvijas reģionos.
Aug parasti jūlijā un augustā, siltos rudeņos arī ilgāk, sēņotne veido mikorizu ar dažādiem kokiem. Aug dažādos mežos, parkos, pļavās koku tuvumā. Izvēlas irdenu, mēreni mitru, saules apspīdētu augsni. Labāk aug gados, kad ir augsta baraviku raža.[9]
Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atšķirībā no citām Latvijas pazemes sēņu sugām, baltās cūktrifeles mīkstums ir balts, ar specifisku divkrāsu pamīšus dzīslojumu. Izaugusi baltā cūktrifele ir arī ievērojami lielāka par citām Latvijā zināmajām pazemes sēnēm.
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēnes augļķermenis ir ēdams, taču pašlaik tā saudzējama, līdz nebūs noskaidrota tās reālā izplatība Latvijā. Lieto ceptā vai sēnes cietuma dēļ apsautētā veidā, Ziemeļeiropā tradicionāli tiek arī vārīta. Vidusjūras zemēs to uzskata par vāji indīgu.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Kur meklēt Gada sēni 2017
- ↑ Pie Rēzeknes atrasta rekordliela baltā cūktrifele
- ↑ Sēnes apraksts senes.lv
- ↑ «Latvijā atkal atrastas cūktrifeles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. septembrī. Skatīts: 2017. gada 11. septembrī.
- ↑ Baltā trifele (baltā cūktrifele)
- ↑ The Global Fungal Red List Iniciative
- ↑ Ilzeskalns bagāts ar lielu retumu - baltajām cūktrifelēm
- ↑ Latvijā atrasta pirmā savvaļā augusi ēdamā trifele
- ↑ Белый трюфель
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā cūktrifele.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Dabas muzejs Arhivēts 2017. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Trufamania - truffle site
- Mycobank
- Foto no Slovākijas - bielohľuzovka obyčajná