Bezdarbs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bezdarba līmenis pasaulē, CIP dati, 2006. gads

Bezdarbs, arī bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem - darbspējīgajiem iedzīvotājiem.[1]

Bezdarba līmenis ir daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi meklē darbu.[1]

Bezdarba formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Makroekonomiskā teorijā tiek definētas dažādās bezdarba formas.

Frikcionālais bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īslaicīgu un reizēm pat neizbēgamu bezdarbu sauc par frikcionālo jeb dabisko bezdarbu.[2] Frikcionālais bezdarbs rodas tāpēc, ka darba tirgus nepārtraukti mainās, informācija par darba iespējām ir nepilnīga un nepieciešams laiks, lai darba devēji un nenodarbinātie strādnieki atrastu cits citu. Pat tad, ja kopējais darba resursu daudzums ir nemainīgs, tā iekšienē notiek nepārtrauktas izmaiņas, vienmēr ir cilvēki, kas no jauna iesaistās darba tirgū, un citi dažādu iemeslu dēļ to pamet.[1]

Bieži vien informācija par brīvajām darba vietām un prasībām, kas tiek izvirzītas pretendentiem uz šīm vietām, ir nepilnīga, un tas kavē noslēgt jaunus darba līgumus.[1]

Strukturālais bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja bezdarbu rada tehnoloģijas izmaiņas un strādnieki spiesti zaudēt darbu, līdz viņi pārkvalificējas, to sauc par strukturālo bezdarbu.[1]

Cikliskais bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cikliskā bezdarba gadījumā pieprasījums pēc darbaspēka ievērojami mainās. Tas saistīts ar ekonomisko aktivitāti valstī. Ekonomiskās krīzes laikā, kad ražošana samazinās, daudzi uzņēmumi tiek slēgti un bezdarba līmenis palielinās, savukārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iespējas sameklēt darbu palielinās. [1]

Sezonālais bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonālais bezdarbs ir līdzīgs nepietiekama pieprasījuma radītajam (cikliskajam) bezdarbam, arī to izraisa izmaiņas darba pieprasījumā. Tomēr šajā gadījumā izmaiņas ir iepriekš paredzamas un atkārtojas gadu no gada.[1]

Pilnīga nodarbinātība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnīga nodarbinātība nozīmē, ka vienīgie nenodarbinātie ekonomiski aktīvie cilvēki ir tie, kas maina darba vietu.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Ekonomika, Dace Vilne, Juta Birzniece, Kamene, 2001, 93. lpp, ISBN 9984-15-169-7
  2. International Economics Glossary: F