Bihāri valodas
Vikipēdijas raksts
| Bihāri valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība: |
|
| Ģenētiskā klasifikācija: |
Indoeiropiešu Indoirāņu Indoāriešu Austrumindoāriešu Bihāri valodas |
| Atzari: |
—
|
| ISO 639-2: | bih
|
Bihāri valodas ir indoāriešu saimes valodu grupa, kurās runā Biharā un kaimiņu štatos Indijā. Bhodžapurī un maithilī valodas izplatītas arī Nepālā, kur tajās runā ap 20% iedzīvotāju. Neskatoties uz šo valodu lielo runātāju skaitu, tās Indijā nav konstitucionāli atzītas, un tiek uzskatītas par hindi dialektiem un lietvedībā un oficiālajā saziņā tiek izmantota hindi valoda.[1] Bihāri valodu grupā ietilpst sekojošas valodas:
- Angika (700 000 runātāju). Rakstība angas, kaithī un devanāgarī alfabētos.
- Bhodžapurī (29 384 562 runātāju). Rakstība kaithī un devanāgarī alfabētos.
- Fidži hindi (460 000 runātāju). Bihāri un avadhī paveids, kurā runā Fidži indiešu izcelsmes iedzīvotāji. Rakstība latīņu un devanāgarī alfabētos.
- Kudmali (37 000 runātāju).
- Magadhī (11 362 000 runātāju). Rakstība kaithī un devanāgarī alfabētos.
- Maithilī (7 500 000 runātāju). Rakstība mithilākšara un devanāgarī alfabētos.
- Pančparganija (274 000 runātāju)
- Sadri (1 965 000 runātāju)
- Sarnami hindustani (150 000 runātāju) Bihāri un avadhī paveids, kurā runā Surinamas indiešu izcelsmes iedzīvotāji.
- Suradžpuri (273 000 runātāju)
- Vadžika (500 000 runātāju)